Sarmīte Ēlerte kā pirmā no jaunās valdības ministriem apmeklējusi Zemgales Plānošanas reģionu


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte kā pirmā no jaunās valdības ministriem apmeklējusi Zemgales Plānošanas reģionu (ZPR), kur iepazinās ar iestādes paveikto attīstības plānošanā, izstrādāto plānošanas dokumentu ieviešanā, reģionālu un starptautisku projektu īstenošanā, sabiedriskā autotransporta pārvadājumu organizēšanā Zemgales lauku teritorijās, kultūras, kā arī arodizglītības aktivitāšu koordinēšanā reģionā.


ZPR kultūras attīstības speciāliste Ilva Kalnāja sarunā ar ministri uzsvēra, ka Plānošanas reģions patlaban ir vienīgā institūcija Zemgalē, kas pēc jauno novadu izveidošanas, ar Kultūras ministriju noslēgtā sadarbības līguma ietvaros, cenšas nodrošināt nepieciešamās informācijas apmaiņu kultūras jomā starp valsts un pašvaldību sektoru, kā arī pašu kultūras darbinieku starpā reģiona robežās. Tālab Zemgales Attīstības padomē, piedaloties ministrijas ierēdņiem un kultūras darbiniekiem no visām 22 pašvaldībām, jau divas reizes notikusi diskusija par tautas mākslas kolektīvu saglabāšanu un darba kvalitātes nodrošināšanu ceļā no vieniem līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem, par profesionālās mākslas pieejamību no lielajiem attīstības centriem attālākās vietās. Arī paši kultūras darbinieki, ZPR speciālistes mudināti, ne reizi vien nākuši kopā, lai identificētu problēmas, kas, ekonomiskās krīzes apstākļos, visvairāk traucē kultūras attīstību reģionā, lai vienotos par jaunām idejām kopīgu reģionālu projektu izstrādē, lai praktizētos nepieciešamo datu vākšanā un ievadīšanā Latvijas digitālajā Kultūras kartē.


Aktivitāšu rezultātā ir izstrādāti trīs nozīmīgi projekti. Divi no tiem "Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" un "Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" guvuši atbalstu Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursā, bet trešais - " Senās kulta vietas - nozīmīgs vides un kopēju identitāti veicinošs elements Baltijas jūras reģionā" atbalstīts Centrālbaltijas jūras reģiona sadarbības programmas projektu konkursā. Minēto projektu ieviešanu plānots sākt 2011.gada janvārī.


Iestādes izpilddirektors Raitis Vītoliņš ministri iepazīstināja ar nesen izveidoto Zemgales Ģeoportālu internetā - www.gisdb.zpr.gov.lv , kas tapis ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu, ieviešot starptautisku projektu, kas vērsts uz ekonomisko aktivitāšu veicināšanu reģionā. Minētais portāls nodrošina uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību speciālistiem nepieciešamo informāciju par visu Zemgales vietējo pašvaldību plānošanas dokumentiem, zemes atļauto un plānoto izmantošanu, industriālajām teritorijām un citiem svarīgiem datu slāņiem. Pagaidām portālā ir ievadīts 81 Zemgales pašvaldību teritoriālais plānojums, informācija par atļauto un plānoto zemes izmantošanu, izveidota datu bāze par gandrīz 70 industriālajām teritorijām, kā arī datu slānis par Eiropas zemes virsmas apaugumu.


Portālā ievietoto informāciju paredzēts iztulkot angļu un krievu valodā, lai to varētu ievietot starptautiskā portālā www.arcgis.com un tā būtu izmantojama ikvienam interesentam, tostarp uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem ārvalstīs. Ar laiku, ieviešot citu projektu - "Plāns visiem", kurā piedalās partneri no 14 valstīm, informāciju plānots papildināt ar citiem datu slāņiem, arī par kultūru, paplašinot sadarbību ar jau pieminētās Latvijas Kultūras kartes veidotājiem.


Ministre interesējās par kultūras tūrisma attīstības iespējām Zemgalē un šinī kontekstā atzinīgi novērtēja Plānošanas reģionā paveikto, ieviešot divus vērienīgus Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītus projektus, kas vērsti uz muzeju pieejamības uzlabošanu un amatniecības sadarbības tīkla izveidi pierobežas teritorijā.


Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ministre tikās arī ar tuvējo novadu kultūras darbiniekiem, kuri iestājās par valsts dotāciju atjaunošanu tautas mākslas kolektīvu vadītājiem. Uz to ministre atbildēja, ka 2011.gada budžetā šādi naudas līdzekļi pagaidām nav paredzēti, taču vēl pēc gada šādu atbalstu ministrija centīšoties panākt, lai sekmētu kolektīvu labāku sagatavošanu gaidāmajiem Dziesmu svētkiem. Notika arī domu apmaiņa par profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu attīstības jaunā modeļa izstrādi un lauku bibliotēku nodrošinājumu ne vien ar modernajām tehnoloģijām, bet arī ar jaunām grāmatām. Ministrei ievērības vērts šķita Jelgavas muzeja direktores Gitas Grases priekšlikums - katrā no reģioniem izveidot restauratoru sagatavošanas centru, jo patlaban pašvaldību muzejos izteikti jūtams šādu profesionāļu trūkums. Jelgavas muzeja krājumā vien ir aptuveni 80 000 vienību, no kurām vairums prasīt prasās pēc restaurācijas.


Papildu informācija:
Juris Kālis,
Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis 63028085, 29144960


Arhīvs

Uz augšu