Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome akceptē Deju lieluzveduma “Māras zeme” koncepciju un priekšlikumus tā pilnveidei



2017.gada 2.februārī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) notika Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēde, kurā tika skatīti jautājumi par nākamo Dziesmu un deju svētku pasākumu plānu, aizsākta diskusija par māksliniecisko kolektīvu skašu vērtēšanas sistēmu, kā arī sniegta informācija par deju nozares aktualitātēm. Sēdē piedalījās arī XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” radošā grupa - mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš, Jānis Ērglis un režisors Elmārs Seņkovs, kas informēja par Deju lieluzveduma tapšanu.


“Mākslinieciskajā padomē izskatījām jautājumus, kas saistībā ar uzveduma “Māras zeme” veidošanu radījuši plašas diskusijas sabiedrībā. Turpinot darbu, tiek ņemti vērā daudzie izskanējušie priekšlikumi, kas palīdzētu paspilgtināt uzvedumu no dažādiem aspektiem, nemainot kopējo māksliniecisko koncepciju. Deju lieluzveduma mākslinieciskā grupa ir stabila, profesionāla un pārliecinoša, un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome izsaka atbalstu turpmākajam darbam,” tā Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags.


“Padomes darbs noritēja konstruktīvi, izskanot dažādiem viedokļiem visos šodien skatāmajos jautājumos. Gatavošanās Deju lieluzvedumam notiek aktīvi – kopmēģinājumos un radošā deju nozares darbā. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos deju nozare būs pārstāvēta ne tikai ar Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā, bet arī ar Latviešu skatuvisko deju koncertu “Vēl simts gadu dejai” Arēnā Rīga, kuru veidos mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Šī koncerta stāsts būs par deju lielmeistariem un viņu devumu deju zelta fondam. Tāpat dejotājiem nākamajos Dziesmu un deju svētkos tiks piešķirta liela loma arī Noslēguma koncertā. No svētku rīkotāju puses varu izteikt aicinājumu dalībniekiem arī turpmāk aktīvi iesaistīties svētku tapšanā, vēršoties pie savu reģionu virsvadītājiem un virsdiriģentiem, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, kā arī apvienojoties nevalstiskajās organizācijās,” stāsta LNKC direktore Signe Pujāte.


Par turpmāko Deju lieluzveduma “Māras zeme” sagatavošanu Jānis Purviņš stāsta: “Darbs pie koncepta un libreta noritējis jau gandrīz divus gadus un aktīvi turpinās arī tagad kopmēģinājumos un semināros, kur vedam šo stāstu pie pašiem dejotājiem. Latvijas valsts simtgades Deju lieluzvedums būs īpašs, citādāks, taču tas pilnībā atbilst Deju svētku tradīcijai. Ik reizi darba procesā parādās veiksmes un uzlabojamās lietas, un arī šī uzveduma sagatavošanas procesā tiek veikti labojumi. Māras zemes repertuāra projekts tiks precizēts līdz šī gada oktobrim, taču šobrīd to veido 20 autoru 28 dejas, no kurām 43% jeb 12 dejas ir jau iepriekš radītas un dejotas. Īpaši šim uzvedumam dejas jaunradījuši Agris Daņiļevičs, Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža un Ilmārs Dreļs. Īpaši gribam izcelt, ka esam atjaunojuši Alfrēda Spuras “Manai dzimtenei” – deju, kas savulaik bija aizliegta un zudusi no Deju svētku repertuāra,” stāsta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Jānis Purviņš.


“Jāpiebilst, ka Deju kolektīvu skates nolikumā tiks veiktas izmaiņas, kas ļaus dejotājiem jau pavasara skatēs pašiem izvēlēties divas dejas, bet nākamajā sagatavošanas posmā katram deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru savas grupas ietvaros. Tērpu jautājumu risināsim, uzveduma 1.daļai izmantojot tērpu detaļas no jau pieejamā kolektīvu resursos, papildu nepieciešamās lietas tiks gādātas svētku budžeta ietvaros. Pārējās trīs uzveduma daļas tiks dejotas novadu jeb etnogrāfiskajos tautastērpos. Tāpat turpinās darbs pie uzveduma muzikālā materiāla - jau tapušās mūzikas demo versijas tiks bagātinātas, to novērtējumam piesaistīsim profesionālus mūzikas ekspertus,” par darbu pie Deju lieluzveduma stāsta J.Purviņš.


“Jaunradē vienmēr ir kritika, ko radošā komanda ir gatava uzklausīt, jo uzvedums ir kopdarbs, kura saturs būs jāiznes dejotājiem. Uzveduma pamatā ir stāsts par latviešu tautu, kas ir senāka par simts gadiem, un ir svarīgi runāt par cilvēkiem un mūsu nācijas pašapziņu caur drosmi, vīrišķību, dejām un dziesmām. Uzvedumā mēģināsim akcentēt mūsu spēku un nebaidīties no vārda “patriotisms”,” pauž Elmārs Seņkovs.


Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes uzdevums ir izskatīt ar svētku rīkošanu saistītos radošos un mākslinieciskos jautājumus un sniegt priekšlikumus svētku pasākumu mākslinieciskās kvalitātes nodrošināšanai. Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs ir Romāns Vanags, padomes locekļi - koru nozares pārstāvis Kaspars Ādamsons, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Gvido Brenčevs, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva.



Informāciju sagatavoja
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bikae simbolslnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv  



P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30      

Aptauja

Kurā jomā, jūsuprāt, radošās industrijas sniedz visnozīmīgāko ieguldījumu?

Uz augšu