• ERAF
  • Ieguldījums Tavā nākotnē!

5. un 6. kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz jautājumiem par 3.4.3.3. aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” 5. un 6.kārtas ieviešanu

 Nr.

 JAUTĀJUMI

 ATBILDES

 1.  Kur jāsaskaņo vienkāršotā renovācija ?  Lai saskaņotu ar vienkāršoto renovāciju saistīto dokumentāciju, lūdzam sazināties ar vietējo būvvaldi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālo nodaļu.
 2.  Vai projekta iesniedzējs var būt biedrība, kas ilgstoši nomā pieminekli?  Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr.675 "Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) 10.punktu 3.4.3.3. aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.
 3.  Kādi ir iepirkuma līgumcenas sliekšņi, no kuriem ir jāievēro iepirkuma procedūra, un no kāda iepirkuma līgumcenas sliekšņa var piemērot cenu aptauju 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros? Vai reliģiskajai organizācijai jāpiemēro publiskā iepirkuma nosacījumi?  3.4.3.3. aktivitātes ietvaros iepirkumu procedūra tiek nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.299), neatkarīgi no tā, vai iesniedzējs ir reliģiska organizācija, biedrība, vai individuālais komersants.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.299 6.punktu, lai noslēgtu piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu, finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nepiemērot MK noteikumu Nr.299 IV nodaļā minētos nosacījumus, ja piegādes vai pakalpojumu paredzamā līgumcena ir mazāka par 70 000 euro vai būvdarbu paredzamā līgumcena ir mazāka par 170 000 euro.
Iepirkumiem zem minētajiem sliekšņiem piemēro tirgus izpēti, vadlīnijas tirgus izpētes veikšanai pieejamas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā:
www.iub.gov.lv sadaļā „Iepirkumu vadlīnijas” – „Skaidrojumi un ieteikumi” - http://www.iub.gov.lv/node/98 (Skaidrojums par priekšizpētes veikšanu paredzamās līgumcenas noteikšanai).
 4.  Ja projekta ietvaros plānota jumta renovācija, vai projekta iesniegumā kā sasniedzamais uzraudzības rādītājs jānorāda jumts vai pati ēka?  Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma sadaļā „2.15.1. Iznākumu rādītāji” jānorāda projektā plānotais iznākuma rādītājs, kas sniegs ieguldījumu 3.4.3.3.ktivitātes uzraudzības rādītāja sasniegšanā. Saskaņā ar 2008.gada Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu projekta iesniedzējam iznākuma rādītājam ir jābūt – „projekta rezultātā saglabāts un atjaunots kultūras piemineklis – 1 gab.”, savukārt, projekta iesnieguma sadaļā „2.14.Sasniedzamie rezultāti aktivitāšu ietvaros” projekta iesniedzējam detalizēti jānorāda, kādas aktivitātes ir plānotas projekta ietvaros, tai skaitā norādot, kas projekta ietvaros tiks renovēts.
 5.  Ņemot vērā to, ka saskaņā ar projekta iesnieguma aizpildīšanas metodiku, projekta iesniedzējam jānorāda kultūras pieminekļa tehniskais stāvoklis, kas novērtē kultūras pieminekļa tehnisko stāvokli?  Kultūras pieminekļu tehniskais stāvokli projekta iesniedzējam projekta iesniegšanas brīdī jānovērtē pašam saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=243153)2.pielikumā noteiktajām ēkas konstruktīvo elementu nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmēm. Nolietojuma intervāls (procentos) atbilst sekojošiem būves tehniskā stāvokļa vērtējumiem: nolietojuma intervāls 60%-100% - „Neapmierinošs”, nolietojuma intervāls 30% - 60% - „Apmierinošs”, nolietojuma intervāls 0% - 30% - „Labs”.
 6.  Ņemot vērā to, ka 3.4.3.3.aktivitātē, atjaunot kultūrvēstures mantojuma objektu, projekta ietvaros jānodrošina objekta tehniskā stāvokļa maiņa, vai pietiek ar to, ja projekta ietvaros tiek mainīts projekta tehniskais stāvoklis procentuāli, vai tomēr jāpāriet no viena tehniskā stāvokļa nākamajā, tātad no „Neapmierinošs” uz „Apmierinošs”, vai „Labs” vai no „Apmierinošs” uz „Labs”?  Lai sniegtu ieguldījumu Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu 3.4.3.3. aktivitātē noteiktā rezultāta rādītāja sasniegšanā „kultūras pieminekļu īpatsvars, kuru tehniskais stāvoklis var tikt vērtēts kā labs vai apmierinošs”, projekta iesniedzējam sadaļā „2.15.2.Rezultātu rādītāji” jānosaka kultūras pieminekļa plānotais tehniskā stāvokļa uzlabojums no „neapmierinošs” uz „apmierinošs” vai „labs” vai no „apmierinošs” uz „labs””.
 7.  Vai MK noteikumu Nr.675 21.2.14.punktā noteiktā Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopija par ietekmes uz vidi jāiesniedz vienlaikus ar projekta iesniegumu?  Projekta iesnieguma vērtēšanas procesā saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 5.pielikumā noteikto administratīvo kritēriju Nr.36 tiek vērtēts, vai projekta iesniegumā iekļauti visi MK noteikumu Nr.675 par aktivitātes īstenošanu noteiktie papildus iesniedzamie dokumenti, līdz ar to projekta iesniedzējam projekta iesniegšanas brīdī jāiesniedz visi papildus dokumenti, kas noteikti MK noteikumu Nr.675 21.2.apakšpunktā.
Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 21.2.14. punktu projekta iesniedzējam jāiesniedz Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopija par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (ja attiecināms);
Saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu 6.1 panta pirmo daļu Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu 20 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un otro daļu, ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu, kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem 20 dienu laikā pēc sākotnējā izvērtējuma rezultātu saņemšanas.
 8.  Vai projekta iesniedzējs var iesniegt nevis būvprojektu, bet detalizētu darbu aprakstu?   Saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 5.pielikumā noteikto kvalitātes vērtēšanas kritēriju Nr.1 tiek vērtēts, vai projekta iesniegumam pievienots būvvaldē apstiprināts būvprojekts tehniskā projekta stadijā vai būvvaldē apstiprināta vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas iecere (ja attiecināms), līdz ar to projekta iesniedzējam ir jāiesniedz viens no minētajiem dokumentiem, lai projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijā Nr.1 iegūtu minimāli nepieciešamo punktu skaitu. Projekta iesniedzējam iesniedzot tikai detalizētu darba aprakstu, projekta iesniegums neiegūs minimāli nepieciešamo punktu skaitu kvalitātes vērtēšanas kritērijā Nr.1.
 9.  Vai iespējams iesniegt projekta iesniegumu kultūras pieminekļa atjaunošanai 3.4.3.3. aktivitātes ietvaros, ja kultūras piemineklis nav reģistrēts zemesgrāmatā?  Ņemot vērā to, ka zemesgrāmata ir dokuments, ar kuru tiek nostiprinātas tiesības uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā.
 10.  Vai 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros var iesniegt projekta iesniegumu par daudzdzīvokļu ēku, ja daļā no ēkas tiek nodrošināti publiski pasākumi?  Saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 16.1.3.apakšpunktu 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā (izņemot izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz darba līgumu).
Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” 1.3. punktu publiska ēka vai būve ir ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai.
 11.  Vai valsts nozīmes kultūras piemineklis - baznīcas ērģeles var pretendēt uz finansējumu 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros?  Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 675 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”  (turpmāk – MK noteikumi 675) 16.1.3.apakšpunkts nosaka, ka attiecināmās izmaksas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā (izņemot izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz darba līgumu).
Savukārt, saskaņā ar Būvniecības likuma 1.pantu būve ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija, ņemot vērā to, ka ērģeles nav ar zemi saistīts veidojums, ērģeļu atjaunošanas izmaksas netiks uzskatītas par attaisnojamiem izdevumiem.
Tāpat vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka MK noteikumu Nr.675 5.pielikumā noteiktais kvalitātes vērtēšanas kritērijs Nr.1 paredz vērtēt būvniecības projekta gatavības stadiju, paredzot minimālo punktu skaita, ja projekta iesniegumam pievienots būvvaldē apstiprināts būvprojekts tehniskā projekta stadijā vai būvvaldē apstiprināta vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas iecere (ja attiecināms) un būvniecības izmaksu tāme.
 12.  Kā šo MK noteikumu izpratnē tiek noteikts, vai konkrētais objekts ir atzīstams par valsts nozīmes kultūras pieminekli?  Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Rīgā, Mazā Pils ielā 19, kur pieejama arī elektroniskā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu datu bāze. Pamatojoties uz iesniegumu, Inspekcija izsniedz izziņu par objekta statusu.
 13.  Vai pašvaldības var būt projekta iesniedzējs?  MK noteikumu Nr. 675 5.pielikumā noteiktais projekta atbilstības kritērijs Nr.10 nosaka, ka projekta mērķim ir jāatbilst aktivitātes mērķim – „nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas”. 

Ņemot vērā to, ka pašvaldības ir publisko tiesību juridiskā persona – atvasināta publiska persona, savukārt, „privātīpašnieks” uzskatāms par privāto tiesību juridisko personu, pašvaldības neatbilst MK noteikumu Nr.675 5.pielikumā noteiktajam atbilstības kritērijam Nr.10.
 14.  Ņemot vērā MK noteikumu Nr.675 10.punktā noteikto, vai privātpersona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis un kura piesakās atbalsta saņemšanai sestās atlases kārtas ietvaros un reģistrējas kā individuālais komersant, ERAF finansējuma saņemšanas gadījumā, ir jāpaliek reģistrētam kā individuālajam komersantam visus 5 gadus pēc projekta īstenošanas beigām un statusa maiņa tiks uzskatīta par pārkāpumu, vai tomēr fiziskā persona šo statusu var mainīt jau pēc projekta īstenošanas beigām?  Atbilstoši MK noteikumiem Nr.675 saņēmējs var būt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis, tādēļ saņēmēja statusa maiņa no individuālā komersanta uz fizisku personu nebūtu iespējama, jo līdz ar to saņēmējs vairs neatbilstu MK noteikumos Nr.675 noteiktajam finansējuma saņēmēja statusam.
 15.  Vai aktivitātes ietvaros finansējuma saņemšanai var pieteikt atjaunošanai kultūras pieminekli, kas šobrīd nenodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas?

 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr.675 "Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” 5.pielikumā noteikto atbilstības kritēriju Nr.10 projekta mērķim ir jāatbilst aktivitātes mērķim – „nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas”.  Ņemot vērā atbilstības kritēriju Nr.10 kultūras piemineklim ir jānodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas jau projekta iesniegšanas brīdī.

Atbilstība MK noteikumu Nr. 675 5.pielikumā noteiktajam projekta atbilstības kritērijam Nr.10 tiek vērtēta visos gadījumos. Ja ēkas tehniskais stāvoklis projekta iesniegšanas brīdī ir neapmierinošs, tad var tikt vērtēts, vai atbilstoša publiskā funkcija tiek nodrošināta kultūras objekta ansambļa sastāva ietvaros, savukārt, ar darbības plānu tiek parādīts, ka, investējot konkrētā kultūras objekta ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanā, tiks paplašināta publiskā pieejamība šim konkrētajam kultūras objektam.

 16.  Kas ir nacionālais privātais finansējums?  Nacionālais privātais finansējums var būt:
- finansējuma saņēmēja paša līdzekļi;
- aizņēmums kredītiestādē;
- finansējuma saņēmēja vai pašvaldības kredītlīdzekļi, kas ņemti kā aizdevums Valsts Kasē, nepiemērojot samazinātu kredītprocentu likmi;
- pašvaldības finansējums no pašvaldības ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.
Gan kredītlīdzekļi, kas ņemti kā aizdevums Valsts kasē ar samazinātu kredītprocentu likmi, gan kredītlīdzekļi, kas ņemti kā aizdevums kredītiestādē, izmantojot valsts galvojumu, ir publiskie līdzekļi, kā arī līdzekļi no pašvaldības pamatbudžeta nevar tikt klasificēti kā privātais finansējums.
 17.  Vai MK noteikumos Nr.675 noteiktā projekta minimālā un maksimālā summā nosaka kopējo projekta finansējuma slieksni vai tikai ERAF finansējuma daļu?  Saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 5.4 un 5.5 punktu aktivitātes piektās un sestās atlases kārtas ietvaros vienam projektam pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir ne vairāk kā 50 000 euro un ne mazāk kā 10 000 euro. 85 % ir ne vairāk kā 50 000 euro,  projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļa vēl tiek rēķināts klāt.
 18.  
Vai projekta iesniedzējs vienas atlases kārtas ietvaros var iesniegt vairākus projekta iesniegumus par vairākiem īpašumiem?
 Saskaņā ar MK noteikumu Nr.675 12.punktu 3.4.3.3.aktivitātes vienas atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

4.kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz jautājumiem par 3.4.3.3. aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” 4.kārtas ieviešanu

1. Kas var iesniegt projekta iesniegumu?

Projekta iesniedzējs aktivitātes 4.atlases kārtā ir juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, izņemot biedrības, nodibinājumus un reliģiskās organizācijas.

2. Kāds ir minimālais un maksimālais finansējums vienam projektam?

3.4.3.3.aktivitātes ceturtās atlases kārtas ietvaros minimālais ERAF finansējums vienam projektam ir 25 000 latu, savukārt maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir 100 000 latu.

3. Kāda ir ERAF un privātā finansējuma intensitāte?

ERAF finansējuma daļa nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļa nav mazāka par 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

4. Kādi dokumenti jāiesniedz projekta iesniedzējam?

Papildus projekta iesnieguma veidlapai (MK noteikumu Nr.675 1.pielikums) projekta iesniedzējam jāiesniedz šādi dokumenti:

·projekta iesniedzēja nolikuma kopiju (ja attiecināms);

·būvvaldē akceptētu objekta tehniskā projekta kopiju vai būvvaldes apstiprināta vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres kopija;

·izstrādātu iepirkumu dokumentāciju par projektā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (ja attiecināms);

·atbilstoši noteikumiem par būvizmaksu noteikšanas kārtību izstrādātas būvniecības izmaksu tāmes kopiju, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, norādot un nodalot visas darbu un materiālu izmaksu pozīcijas, kas ir iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās;

·Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (ja attiecināms);

·Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma kopija, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām (ja attiecināms);

·spēkā esošs objekta darbības plāns (atbilstoši atbildīgās iestādes metodikai par objekta darbības plāna izstrādi).

5. Kādus kultūras mantojuma objektus iespējams atjaunot aktivitātē?

3.4.3.3.aktivitātes ietvaros var iesniegt projektus par valsts nozīmes kultūras pieminekļu atjaunošanu, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kam attiecīgi ir piešķirts valsts aizsardzības numurs. Vairāk punktus saņems projekta iesniegumus, kas paredz atjaunot koka arhitektūras kultūras pieminekli

6. Vai ir noteiktas prioritārās jomas atjaunojamajiem kultūras mantojuma objektiem?

Šādas jomas nav noteiktas, būtiskākais nosacījums, lai projekta rezultātā tiktu saglabāta valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība (autentiskums).

7. Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam 5 gadu vai ilgākam periodam?

Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam vismaz 5 gadu laika posmam, sākot skaitīt no projekta pabeigšanas brīža, piemēram, ja projektu plānots pabeigt 2015.gada 30.jūnijā, Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam vismaz līdz 2020.gada 30.jūnijam. Vēršam uzmanību, ka šis nosacījums nav precizējams un ka Objekta darbības plānam jābūt spēkā esošam.

8. Vai iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, var pievienot tikai projekta iesnieguma veidlapu?

Iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, nepieciešams pievienot visus dokumentus, kas iesniegti papīra formātā.

10. Vai var viena projekta ietvaros var atjaunot divus objektus?

Aktivitātes vienas atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu objektu.

11. Kā tiek izprasts MK noteikumos norādītās „kultūras piemineklis, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas”?

MK noteikumu 2.punktā noteiktais mērķis paredz tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un jau uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes izpratnē nozīmīgas publiskas funkcijas ir, piemēram, - tādu kultūras vai valsts nozīmes pastāvīgu vai regulāri rīkotu pasākumu norises vieta, kas spēj piesaistīt plašu iedzīvotāju apmeklētību ne tikai attiecīgā reģiona, bet arī valsts vai pat starptautiskā mērogā, tādējādi nodrošinot kultūras pieminekļa atpazīstamību un tā sociālekonomiskā potenciāla efektīvu izmantošanu. Nozīmīgas publiskas funkcijas ir vērstas uz vispārēju sabiedrības labuma gūšanu, nevis tikai uz kultūras mantojuma objekta privātīpašnieka peļņas gūšanu.

12. Kādas ir attiecināmās informatīvo un publicitātespasākumu izmaksas projekta ietvaros?

Īstenojot ES fonda projektu, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt obligātās informācijas un publicitātes prasības saskaņā ar MK 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.749 „Kārtība, kādā nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasības, kā arī publisko informāciju par šo fondu projektiem”. 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros finansējuma saņēmējam ir obligāti noteiktie informatīvie un publicitātes pasākumi:

  • informatīvais stends projekta īstenošanas laikā projekta īstenošanas vietā (darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs uzstāda informatīvu stendu darbības veikšanas vietā);
  • pastāvīga informatīva plāksne 6 mēnešu laikā pēc projekta noslēguma (ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs uzstāda stacionāru informatīvo plāksni, kas ir labi redzama un ir pietiekami liela).

Informatīvie un publicitātes pasākumi, kas tiek veikti papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem obligātajiem informatīvajiem un publicitātes pasākumiem, finansējuma saņēmējs īsteno no saviem līdzekļiem.

3. kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz jautājumiem par 3.4.3.3. aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” 3.kārtas ieviešanu

1. Kas var iesniegt projekta iesniegumu?

Projekta iesniedzējs aktivitātes 3.atlases kārtā ir biedrības, nodibinājumi un reliģiskas organizācijas.

2. Kāds ir minimālais un maksimālais finansējums vienam projektam?

Ņemot vērā, ka 3.4.3.3.aktivitātes trešā atlases kārta tiek rīkota par virssaistību piešķirto finansējumu, minimālais publiskais finansējums vienam projektam ir 1 000 000 latu, maksimālais publiskais finansējums vienam projektam ir 4 000 000 latu.

3. Kāda ir ERAF un privātā finansējuma intensitāte?

3.atlases kārtā Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) daļa nepārsniedz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļa nav mazāks par 15% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

4. Kādi dokumenti jāiesniedz projekta iesniedzējam?

Papildus projekta iesnieguma veidlapai (MK noteikumu Nr.675 1.pielikums) projekta iesniedzējam jāiesniedz šādi dokumenti:

·projekta iesniedzēja nolikuma kopiju (biedrību vai nodibinājumu gadījumā);

·būvvaldē akceptētu objekta tehniskā projekta kopiju vai būvvaldes apstiprināta vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres kopija;

·izstrādātu iepirkumu dokumentāciju par projektā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (ja attiecināms);

·atbilstoši noteikumiem par būvizmaksu noteikšanas kārtību izstrādātas būvniecības izmaksu tāmes kopiju, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, norādot un nodalot visas darbu un materiālu izmaksu pozīcijas, kas ir iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās;

·Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (ja attiecināms);

·Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma kopija, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām (ja attiecināms);

·spēkā esošs objekta darbības plāns (atbilstoši atbildīgās iestādes metodikai par objekta darbības plāna izstrādi);

·izmaksu efektivitātes analīzi (ja attiecināms) plāns (atbilstoši atbildīgās iestādes metodikai par izmaksu efektivitātes novērtējuma sagatavošanu).

5. Kādus kultūras mantojuma objektus iespējams atjaunot aktivitātē?

3.4.3.3.aktivitātes ietvaros var iesniegt projektus par valsts nozīmes kultūras pieminekļu atjaunošanu, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kam attiecīgi ir piešķirts valsts aizsardzības numurs. Vairāk punktus saņems projekta iesniegumus, kas paredz atjaunot koka arhitektūras kultūras pieminekli.

6. Vai ir noteiktas prioritārās jomas atjaunojamajiem kultūras mantojuma objektiem?

Šādas jomas nav noteiktas, būtiskākais nosacījums, lai projekta rezultātā tiktu saglabāta valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība (autentiskums).

7. Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam 5 gadu vai ilgākam periodam?

Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam vismaz 5 gadu laika posmam, sākot skaitīt no projekta pabeigšanas brīža, piemēram, ja projektu plānots pabeigt 2015.gada 30.jūnijā, Objekta darbības plānam jābūt izstrādātam vismaz līdz 2020.gada 30.jūnijam. Vēršam uzmanību, ka šis nosacījums nav precizējams un ka Objekta darbības plānam jābūt spēkā esošam.

8. Vai iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, var pievienot tikai projekta iesnieguma veidlapu?

Iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, nepieciešams pievienot visus dokumentus, kas iesniegti papīra formātā.

9. Kādā gadījumā ir jāpievieno izmaksu efektivitātes novērtējums?

Izmaksu efektivitātes novērtējums projektam jāizstrādā gadījumā, ja projekta publiskais finansējums pārsniedz 5 miljonus euro. To sagatavo atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai metodikai par izmaksu efektivitātes novērtējuma izstrādi.

10. Vai var viena projekta ietvaros var atjaunot divus objektus?

Aktivitātes vienas atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu objektu.

11. Kā tiek izprasts MK noteikumos norādītās „kultūras piemineklis, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas”?

MK noteikumu 2.punktā noteiktais mērķis paredz tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un jau uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes izpratnē nozīmīgas publiskas funkcijas ir, piemēram, - tādu kultūras vai valsts nozīmes pastāvīgu vai regulāri rīkotu pasākumu norises vieta, kas spēj piesaistīt plašu iedzīvotāju apmeklētību ne tikai attiecīgā reģiona, bet arī valsts vai pat starptautiskā mērogā, tādējādi nodrošinot kultūras pieminekļa atpazīstamību un tā sociālekonomiskā potenciāla efektīvu izmantošanu. Nozīmīgas publiskas funkcijas ir vērstas uz vispārēju sabiedrības labuma gūšanu, nevis tikai uz kultūras mantojuma objekta privātīpašnieka peļņas gūšanu.

 

2. kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz jautājumiem par 3.4.3.3. aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” 2.kārtas ieviešanu (aktualizēti 19.09.2011.)

Nr. JAUTĀJUMI ATBILDES
1. 1.1. Kāda veida kultūras pieminekļu īpašnieki var pretendēt uz finansējumu (vispārīgi piemēri)?

1.2. Vai atbalsta iespējas 3.4.3.3. aktivitātei finansiālo palīdzību paredz / piešķir: privātīpašniekam, kura īpašumā ir kultūras piemineklis, vai individuālajam komersantam?
Saskaņā ar 2009.gada 30.jūnija Ministru Kabineta noteikumiem Nr.675 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”” (turpmāk – MK noteikumi) projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.

Lai gūtu vispārīgu priekšstatu par iespējamajiem projekta iesniedzējiem iesakām skatīt informāciju par aktivitātes 1.kārtā apstiprinātajiem projektiem, kas pieejama Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā internetā www.cfla.gov.lv sadaļā „Struktūrfondi un Kohēzijas fonds” apakšsadaļā „Noslēgtie līgumi”. Vienlaikus norādām, ka projekta iesnieguma apstiprināšanas pamatā ir kvalitatīvi sagatavots projekta iesniegums un tā atbilstība MK noteikumos minētajiem nosacījumiem, kā arī MK noteikumu 5.pielikumā pievienotajiem Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.
2. 2.1. Vai šajā konkursā, kas ir orientēts uz atbalstu privātajiem īpašumiem, tādi īpašnieki kā kapitālsabiedrības drīkst piedalīties?

2.2. Vai projekta iesniedzējs var būt pašvaldības SIA?
Saskaņā ar MK noteikumu 10.punktu aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis. Kapitālsabiedrība, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis, var iesniegt projekta iesniegumu šīs aktivitātes ietvaros. Saskaņā ar MK noteikumu 5.pielikuma neprecizējamo atbilstības kritēriju Nr. 20 projekta iesniegumā jābūt parādītam, ka projektā plānotās darbības netiek un nav finansētas vai līdzfinansētas no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem un citiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī nepārklājas ar darbībām, kas tiek finansētas citu Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un citu finanšu instrumentu ietvaros. Šie nosacījumi ir spēkā 5 gadus pēc projekta īstenošanas visu uzraudzības periodu.
3. Vai pašvaldība, kas ir juridiska persona var startēt šai konkursā? Saskaņā ar MK noteikumiem aktivitātes mērķis ir nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, tāpat projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir tādu privāto kultūras mantojuma objektu saglabāšana un atjaunošana, kuros tiek nodrošināta atjaunojamo objektu plaša pieejamība sabiedrībai.

Ievērojot minēto, šīs aktivitātes projektu iesniegumu atlasē netiek atbalstīti projektu iesniegumi par pašvaldības (publiskas personas) īpašumā esošiem kultūras pieminekļiem.
4. 4.1. Nodibinājums, kurš ir baznīcas īpašumu pārvaldītājs un darbības organizētājs, vai ir viņa kompetencē pieteikt un kūrēt šo projektu.

4.2. Vai biedrība, kurai privātīpašnieks ir nodevis tiesības rīkoties ar savā īpašumā esošo kultūras pieminekli, var būt projekta iesniedzējs?

4.3. Vai šīs aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt privātīpašnieka struktūrvienība, kura ir izveidota kultūras mantojuma pieminekļa pārvaldībai?
Saskaņā ar MK noteikumu 10.punktu aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.
5. Vai evaņģēliski luteriska draudze, kuras īpašumā ir baznīca, tiek uzskatīta par privātīpašnieku? Ja evaņģēliski luteriskā draudze ir reģistrēta kā juridiska persona un tās īpašumā ir kultūras piemineklis, aktivitātes ietvaros tā tiek uzskatīta kā privātīpašnieks.
6. Projekta kvalitātes kritērijs Nr.6 nosaka, ka „Projekta rezultātā atjaunotais un saglabātais objekts ir sabiedriskas nozīmes būve, kurā (..) 6.2. saskaņā ar objekta darbības plānā noteiktajām funkcijām var rīkot kultūras un valsts nozīmes pasākumus (..)”.

Pašlaik kultūras piemineklī nevar rīkot kultūras un valsts nozīmes pasākumus, taču to varēs darīt pēc tam, kad būs īstenots šajā programmā plānotais projekts, kā arī 3 citi projekti, kuri ir iesniegti Lauku atbalsta dienestā un pašlaik ir vērtēšanā – to rezultātā plānots atjaunot apmēram vienu trešdaļu no kultūras pieminekļa, izveidojot tajā viesnīcu un piešķirot ēkai citas sabiedriskas nozīmes būves funkcijas

Gadījumā projekts var saņemt 3 punktus kritērijā Nr.6 (t.i., pašlaik nav obligāti jābūt iespējai rīkot kultūras un valsts nozīmes pasākumus)?
Saskaņā ar MK noteikumiem aktivitātes mērķis ir – nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Kultūras piemineklim uz projekta iesniegšanas brīdi jāizpilda šī kritērija prasības. Nozīmīgas publiskas funkcijas ir vērstas uz vispārēju sabiedrības labuma gūšanu, nevis uz kultūras mantojuma objekta privātīpašnieka peļņas gūšanu, piemēram, Visas Latvijas koru sadziedāšanās u.tml.

Kultūras mantojuma objektā uz projekta iesniegšanas brīdi nav obligāti jābūt iespējai rīkot kultūras un valsts nozīmes pasākumus, tomēr, ja kultūras un valsts nozīmes pasākumi tiek rīkoti, tas viennozīmīgi liecina par projekta iesniedzēja pieredzi un projekta ilgtspēju.
7. Projekta atbilstības kritērijs Nr.21 nosaka, ka „Projekta iesniegumā paredzēto darbu rezultātā saglabājas objekta kultūrvēsturiskā vērtība (autentiskums)”. Kā ir saprotams šis kritērijs? Vai šis kritērijs izpildās, ja tehniskajā projektā ir VKPAI apstiprinājums par saskaņošanu? Vērtēšanas komisija projekta iesniegumu vērtē pēc būtības atbilstoši Vērtēšanas komisijas nolikumam, izvērtējot projekta iesnieguma veidlapu un tai pievienotos dokumentus, t.sk., Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma kopiju, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, objekta darbības plānu, būvniecības dokumentāciju u.c. pievienotos dokumentus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un metodikām kultūras pieminekļu aizsardzības jomā u.c., nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus.
8. 8.1. Vai skansts šī projekta ietvaros var tikt klasificēta kā fortifikācijas būve, pat ja tā ietilpst arheoloģijas grupā kā aizsargājamais piemineklis.

8.2. Vai šīs aktivitātes ietvaros var piedalīties veikalu, kafejnīcu īpašnieki, kuru attiecīgais īpašums ir kultūrvēsturisks piemineklis?
(8.1. ) Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.prioritātes “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.3.pasākuma “Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme” 3.4.3.3.aktivitātes “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ietvaros skansts tiktu klasificēta kā nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) likuma „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” izpratnē un projektu iesniegumu atlasē tiktu klasificēta atbilstoši tai piešķirtajam kadastra numuram Valsts zemes dienestā.

(8.1., 8.2.) Vienlaikus norādām, ka MK noteikumu 2.punktā noteiktais mērķis paredz tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un jau uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes izpratnē nozīmīgas publiskas funkcijas ir, piemēram,- tādu kultūras vai valsts nozīmes pastāvīgu vai regulāri rīkotu pasākumu norises vieta, kas spēj piesaistīt plašu iedzīvotāju apmeklētību ne tikai attiecīgā reģiona, bet arī valsts vai pat starptautiskā mērogā, tādējādi nodrošinot kultūras pieminekļa atpazīstamību un tā sociālekonomiskā potenciāla efektīvu izmantošanu. Nozīmīgas publiskas funkcijas ir vērstas uz vispārēju sabiedrības labuma gūšanu, nevis uz kultūras mantojuma objekta privātīpašnieka peļņas gūšanu
9. Vai piemineklis, kas mantojuma sarakstā ir klasificēts kā dzīvojamā māja, bet projekta noslēgumā tādā veidā netiktu izmantota, arī var pretendēt uz atbalsta saņemšanu? Saskaņā ar MK noteikumu 16.1.3.punktu aktivitātes ietvaros atbalsts ir paredzēts nedzīvojamo ēku un būvju renovācijai, restaurācijai un konservācijai. Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” būves vai tās daļas funkciju maiņa, pat nemainot tās apjomu, būtu saprotama kā tās rekonstrukcija, kas aktivitātes ietvaros nav atbalstāma.
10. 10.1. Vai šīs aktivitātes ietvaros var piedalīties, piemēram, daudzdzīvokļu namu īpašnieki, kuru īpašums ir kultūrvēsturisks piemineklis?

10.2. Vai ir svarīgs zemesgrāmatā ierakstītais ēkas izmantošanas veids – piemēram, pašlaik tai ir dzīvojamās ēkas statuss. Vai tam ir nozīme?
Saskaņā ar MK noteikumu 16.1.3.punktu aktivitātes ietvaros nav paredzēts atbalsts dzīvojamo māju atjaunošanai.
11. Uz kādiem kultūras pieminekļiem ir attiecināms konkurss – tikai valsts nozīmes vai arī vietējās nozīmes. MK noteikumos nav ierobežota atjaunojamā kultūras pieminekļa vērtības grupa: valsts nozīmes vai vietējas nozīmes.
12. Attiecināmās izmaksas ir visas, kas saistītas ar būvniecību, no kurām tātad puse ir jāsedz pašam projekta iesniedzējam. Vai tiešām projekta kopējās izmaksās (MK noteikumu 18.punkts) nevar iekļaut neko citu, piemēram, ēka taču, lai to padarītu sabiedrībai pieejamu ir arī jāiekārto - nepieciešamas mēbeles, būs vajadzīgi skārienjūtīgie ekrāni, kur izvietot informāciju par apkārtnes kultūrvēsturisko objektu maršrutiem utt. Tas pats ar informācijas publicitāti. Tas nozīmē, ka 50% no būvniecības sedzam paši un vēl ļoti lielu naudas summu ieguldām par interjeru, iekārtām bezmaksas pakalpojumu sniegšanai, teritorijas labiekārtošanu, apmeklētāju piesaisti. Vai tomēr, attiecīgi pamatojot, ir iespējams minētās izmaksas iekļaut projektā un saņemt Eiropas līdzfinansējumu? Saskaņā ar 1992.gada 12.februāra likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11.pantu fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā. Aktivitātes ietvaros attiecināmas ir tikai tās izmaksas, kas norādītas MK noteikumu 16.punktā. Ja kultūras piemineklis atbilst Lauku attīstības programmas pasākumu nosacījumiem, ar jautājumiem par iespējamo Eiropas Savienības fondu atbalstu, kas ietvertu plašākas atbalstāmās darbības programmu ietvaros, iesakām griezties Lauku atbalsta dienestā.
13. 13.1. Vērtēšanas kritēriju 1.punktā (1.2.) ir minēts tas, ka jābūt izstrādātai iepirkumu dokumentācijai. Ko tas nozīmē? Vai ir jābūt tikai iepirkumu konkursa nolikumam, bet nevajag to izsludināt IUB un nolemt konkursa rezultātus?

13.2. Vai ir jābūt noslēgtiem iepirkuma līgumiem pirms tiek noslēgts līgums par projekta īstenošanu?
Izstrādāta iepirkumu dokumentācija MK noteikumu izpratnē paredz iepirkuma dokumentāciju, kas ir projekta iesniedzēja paraksttiesīgās personas vai projekta iesniedzēja izveidotās iepirkuma komisijas apstiprināta un gatava iepirkuma izsludināšanai saskaņā ar iepirkumu veikšanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus norādām, ka MK noteikumu 5.pielikuma 1.kvalitātes kritērijā vairāk punkti tiek piešķirti projekta iesniegumam ar augstāku gatavības pakāpi.
14. 14.1. Vai uz atbalstu var pretendēt LELB draudze, kuras īpašumā ir baznīca, kas pēc pašreizējā statusa nav kultūras piemineklis, bet kā kultūras mantojums būtu ne mazāk svarīga.

14.2. Vai Lauku sētā 1920 gadu siena šķūnis atsevišķs no citām ēkām skaitās kā vēstures piemineklis, kuru varētu atjaunot, ja atrastu līdzekļus? Vēl ir skaidu jumts ,bet bojāts un sāk brukt sienas, jo konstrukcijas ir tikai koka.

14.3. Vai šīs aktivitātes ietvaros var tikt atbalstīts kultūras mantojuma objekts, kas attiecas uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet nav kultūras pieminekļa statusa?
Saskaņā ar MK noteikumu 2.punktu aktivitātes mērķis ir nodrošināt kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu. Saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis, kas iekļauts Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā.
15. Kad ir iesniegts projekta pieteikums un projekts tiek apstiprināts, finansējuma saņēmējam par savu finansējumu šis projekts ir jārealizē un tikai pēc projekta realizēšanas un mērķu sasniegšanas tiek veiktas visas pārbaudes un tikai pēc tam tiek saņemts ES līdzfinansējums? Tas nozīme, ka es pats par savu finansējumu veicu projektu un pēc tā varu saņemt atpakaļ finansējumu par attiecināmajām izmaksām? Šīs aktivitātes ietvaros projekta ietvaros atbalstāmajām darbībām ir pieejams avansa maksājums pirms projekta īstenošanas uzsākšanas līdz 35 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti MK noteikumu 48.punktā minētie nosacījumi.

Saskaņā ar ES fondu administrēšanas sistēmu finansējuma saņēmējs sākotnēji projekta īstenošanā iegulda savus līdzekļus. Iesniedzot maksājuma pieprasījumus kopā ar izmaksu pamatojošiem dokumentiem sadarbības iestādē - Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) saskaņā ar līgumā, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un CFLA, norādīto maksājuma pieprasījuma iesniegšanas grafiku, finansējuma saņēmējs var atgūt ERAF līdzfinansējuma daļu. Var tikt iesniegti starpposma maksājuma pieprasījumi (projekta īstenošanas laikā tie var būt vairāki) un noslēguma maksājuma pieprasījums.
16. Kādai jābūt izziņai par kredīta pieejamību, ja kredītu nodrošinās nevis banka, bet privāts aizdevējs, ir noteikta izziņas forma? Vai izziņa jāraksta brīvā formā? Vai par privāto aizdevuma devēju arī jāiesniedz kādi dokumenti? Izziņa par kredīta pieejamību no privāta aizdevēja var tikt sagatavota brīvā formā saskaņā ar 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” minētajiem dokumentu noformēšanas nosacījumiem, norādot MK noteikumu 21.2.4. punktā prasīto informāciju. Saskaņā ar šo punktu papildus jāiesniedz šīs personas gada pārskats par iepriekšējo gadu vai kāds cits dokuments, kurš apliecina līdzekļu pieejamību izziņā norādītajā apjomā, piemēram, bankas izziņa par esošo konta stāvokli, kas nav vecāka par 30 dienām.
17. Administratīvā teritorija, kad rēķina investīciju atdevi. Ja kultūrvēsturiskais piemineklis atrodas Kuldīgā, kas šajā gadījumā ir administratīvā teritorija? Kuldīga, Kuldīgas novads vai Kurzeme? Izmaksu atdeves rādītāja aprēķinā izmantot Centrālās statistikas pārvaldes pastāvīgo iedzīvotāju skaita rādītājus reģionos, republikas pilsētās un novados, kas ir aktuāli projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī (IS12. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pastāvīgo iedzīvotāju skaita rādītāju reģionus iedala: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos. Aprēķinot izmaksu atdeves rādītāju, ņem vērā administratīvo teritoriju, kurā iedzīvotājiem projekta īstenošanas rezultātā nodrošināta pieeja kultūras un valsts nozīmes pasākumiem.
18. 18.1. Cik lielai daļai kultūras pieminekļa, pēc projekta īstenošanas ir jābūt publiski pieejamai, cik liela daļa varētu tik izīrēta, izmantota administrācijas vajadzībām?

18.2. Cik lielai daļai no kultūras mantojuma objekta ir jābūt pieejamai sabiedrībai?

18.3. Cik liela daļa no renovētās ēkas drīkst būt publiski nepieejama – administratīvās telpas, palīgtelpas?

18.4. Vai ir noteikts, kam var izīrēt ēkas administratīvās telpas – vai īrnieks var būt, piemēram, novada pašvaldība vai valsts iestāde?
MK noteikumu Nr. 567 „ Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” 1.3. punktā ir minēts, ka publiska ēka vai būve ir ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai.

Kultūras mantojuma objekta apsaimniekošanas modelis un telpu izmantošanas apraksts, t.sk., kultūras un valsts nozīmes pasākumu plāns, sniedzams projekta iesniegumā, īpaši Kultūras mantojuma objekta darbības plānā. Norādām, ka projekta ietvaros atjaunojamajam kultūras piemineklim jāatbilst aktivitātes mērķim un MK noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.
19. Vai kultūras piemineklim jau pirms projekta iesniegšanas ir jānodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas? Jā, aktivitātes mērķis nosaka atbalsta nodrošināšanu tādu kultūras pieminekļu saglabāšanai, pieejamības sabiedrībai veicināšanai un sociālekonomiskai izmantošanai, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas jau uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi. Nozīmīgas publiskas funkcijas ir vērstas uz vispārēju sabiedrības labuma gūšanu, nevis uz kultūras mantojuma objekta privātīpašnieka peļņas gūšanu. Tās tiek īstenotas pastāvīgi un regulāri, piesaista apmeklētājus ne tikai no attiecīgā reģiona, bet arī valsts un starptautiskā mērogā.
20. Kādā situācijā var tikt atgūts PVN, kas tiek samaksāts projekta ietvaros? Saskaņā ar MK noteikumu 16.1.5.punktu finansējuma saņēmējs attiecināmajās izmaksās var iekļaut pievienotās vērtības nodokli, ja tas tieši saistīts ar līdzfinansēto projektu un ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt pilnībā vai daļēji atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”.
21. Vai ir noteikti kādi ierobežojumi maksas pakalpojumiem? Nav, tomēr projekta iesniedzējam plānojot projekta ietvaros veicamās darbības, t.sk., maksas pakalpojumus, jāņem vērā, ka tiem ir jābūt saskaņā ar aktivitātes mērķi, kas ietver plašas pieejamības sabiedrībai veicināšanu un sociālekonomisku izmantošanu.

Plānotie maksas pakalpojumi jānorāda darbības plānā.
22. Ja kultūras piemineklis ir drupas, vai projekta ietvaros to var konservēt? Kultūras pieminekļa – nedzīvojamas ēkas vai būves konservācijas izmaksas aktivitātes ietvaros ir attiecināmas, tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar aktivitātes mērķi kultūras piemineklim uz projekta iesniegšanas brīdi jau ir jānodrošina publiskas funkcijas.
23. 23.1. Vai projekta ietvaros var tikt atbalstīts bēniņu izbūve?

23.2. Vai ēkas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija ir atbalstāma šajā programmā?

23.3. Vai šo telpu rekonstrukcijas izmaksas ir atbalstāmas?
Norādām, ka aktivitātes ietvaros tiek attiecinātas kultūras pieminekļa renovācijas, restaurācijas un konservācijas darbu izmaksas, savukārt rekonstrukcijas darbu izmaksas attiecinātas netiek.
24. Kā rīkoties, ja projekta iesniegums tiek iesniegts tikai par kādu no būvprojekta daļu? Ja projekta iesniegums tiek iesniegts tikai par kādu būvprojekta daļu, tad projekta iesniegumā ir jāsniedz skaidra informāciju par projektā plānotajām darbībām, konkrēti jānorāda problēmas un to risinājumi, kā arī plānotās projekta aktivitātes un to ietvaros sasniedzamie rezultāti un mērķi, kā arī skaidri jānodala projekta ietvaros īstenojamā būvprojekta daļa, tās pamatojums attiecībā uz pieteiktā projekta izmaksu attiecināmību un apjomu saistībā ar projekta īstenošanu, lai atbildīgā vērtēšanas komisija varētu izvērtēt, vai attiecīgais projekts atbilst 3.4.3.3.aktivitātē atbalstāmām darbībām, mērķim un būtībai.
25. Vai projekta ietvaros atjaunojamajā kultūras mantojuma objektā var tikt iekļautas mākslinieku rezidences? Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” mākslinieku rezidences ir pielīdzināmas nedzīvojamām telpām. Ja to izveidošana projekta iesniegumā un kultūras mantojuma objekta darbības plānā ir pamatota atbilstoši aktivitātes MK noteikumu nosacījumiem, mērķim un atbilst projekta ietvaros atbalstāmajām darbībām, tad to izveidošana var tikt iekļauta attiecināmajās izmaksās.
26. Vai projekta ietvaros var tikt atbalstīta teritoriju labiekārtošana? Nē, saskaņā ar esošo MK noteikumu redakciju kultūras piemineklim piegulošās teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja teritorija iekļauta kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, nav attiecināmas.
27. Vai projekta konsultantu izmaksas tiks atzītas par atbalstāmām izmaksām? Projekta konsultantu izmaksas iekļaujamas projekta sagatavošanas izmaksās kā tiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši MK noteikumu 16.1.1.apakšpunktā izvirzītajām prasībām. Nav attiecināmas tās konsultāciju izmaksas, kas paredzētas veidlapas aizpildīšanai.
28. Vai būvniecības darbus ir obligāti jāuztic veikt vienai firmai kā galvenajam būvuzņēmējam ar tās apakšfirmām, vai ir pieļaujama darbu uzticēšana pa tiešo dažādām firmām, kas katra specializējas konkrētos darbos (piem., zemes darbiem, jumtam un.tml.), tādējādi ekonomējot līdzekļus? Kā šajā gadījumā rīkoties ar iepirkumu organizēšanu? Finansējuma saņēmējam jānodrošina iepirkumu organizēšana saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem. Atbilstoši finansējuma saņēmēja statusam ir jāpiemēro Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Lūdzam ievērot, ka nav pieļaujama iepirkumu nepamatota sadalīšana un iepirkumu paredzamā līgumcena un piemērojamā procedūra jānosaka atbilstoši attiecīgā normatīvā akta prasībām.

Detalizētāka informācija par iepirkumu veikšanu ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā: www.iub.gov.lv.
29. Vai būvlaukuma sagatavošanas darbi tiks uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem? Un vai pie šiem darbiem var tikt pieskaitīts arī piebraucamā ceļa izbūve, lai objektam vispār varētu piebraukt smagā tehnika? Aktivitātes ietvaros tiek atbalstītas tikai tās darbības, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām un ir samērīgas un pamatotas. Aktivitātes ietvaros tiek attiecinātas tikai tādas izmaksas, kuras ir norādītas MK noteikumu 16.punktā.
30. Vai ir iespējams slēgt līgumu ar arhitektiem par projektēšanu jau tagad, pirms līguma slēgšanas ar KM, un vai šīs izmaksas tiks uzskatītas par attaisnojamiem izdevumiem, ja tās tiks veiktas pirms projekta apstiprināšanas/līguma slēgšanas? Kā to pareizi veikt?

Tas pats jautājums arī par pieminekļu arhitektoniski/vēsturisko izpēti un vispār tehnisko ekspertīžu veikšanu?
Jā, būvprojekta sagatavošanas izmaksas arī ir attiecināmas kā projekta sagatavošanas izmaksas. Projekta sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2009.gada 1.janvāra, – to apmērs nepārsniedz 10 procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas veiktas, ievērojot iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības (izņemot izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz darba līgumu).

Atbilstoši finansējuma saņēmēja statusam ir jāpiemēro Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Lūdzam ievērot, ka nav pieļaujama iepirkumu nepamatota sadalīšana un iepirkumu paredzamā līgumcena un piemērojamā procedūra jānosaka atbilstoši attiecīgā normatīvā akta prasībām.

Detalizētāka informācija par iepirkumu veikšanu ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā: www.iub.gov.lv.
31. Vai projekta iesniedzējs var iesniegt divus projektus par dažādiem kultūras pieminekļiem? Saskaņā ar MK noteikumu 12.punktu aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.
32. Kurš gads jāskaita kā pirmais objekta darbības plānā, lai kritērijā saņemtu maksimālo punktu skaitu? Skaitot gadus objekta darbības plānam, ņem vērā laika posmu no projekta pabeigšanas brīža.

Piemēram,
Ja projekta īstenošanas pēdējais gads ir 2013.gada maijs, bet objekta darbības plāns izstrādāts no 2012.gada janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, vērtējot projekta iesnieguma saskaņā ar MK noteikumu 5.pielikuma kvalitātes kritēriju Nr.2, laiku sāk skaitīt no 2013.gada jūnija. Kritērijā tiek piešķirti 3 punkti, jo objekta darbības plāns izstrādāts 7 gadiem un 7 mēnešiem.
33. Ja kultūras piemineklim un pārējai tā teritorijas apbūvei ir piešķirti divi atsevišķi valsts aizsardzības numuri, vai šo MK noteikumu kontekstā viss kultūras pieminekļa apbūves komplekss tiktu uzskatīts par vienotu kultūras pieminekli, uz kuru attiecināmas MK noteikumu prasības nodrošināt nozīmīgas publiskas funkcijas, jo publiskas funkcijas nodrošina viss apbūves komplekss kopumā? Šajā gadījumā aktivitātes mērķis tiktu attiecināms uz renovējamo, restaurējamo vai konservējamo kultūras pieminekli, kam saskaņā ar 2008.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 567 „ Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” 1.3. punktu būtu jābūt ēkai vai būvei, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai. Ja kultūras un valsts nozīmes pasākumi papildus tiek rīkoti visā kultūras pieminekļa apbūves kompleksā, kas norādīts Kultūras mantojuma objekta darbības plānā, tas papildus liecinātu par kultūras mantojuma ilgtspēju, kultūras mantojuma objekta spēju piesaistīt plašāku mērķauditoriju arī attiecīgajam kultūras piemineklim un projekta iesniedzēja kompetenci projekta īstenošanā.
34. Vai PIV 1.1.5.punktā jānorādā tikai kontaktpersona vai kā metodikā minēts arī atbildīgā persona? Projekta iesnieguma veidlapas 1.1.5.punktā jānorāda gan atbildīgā persona un tās kontaktinformācija, gan kontaktpersona un tās kontaktinformācija tā, kā tas aprakstīts Projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodikā.
35. 35.1. Gatavojoties aktivitātes I kārtai jau tika izņemta Izziņa no Valsts Vides dienesta par "Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Vai gatavojot projekta pieteikumu uz II kārtu, šī pati izziņa ir jāizņem atkārtoti (TP nekas nav mainīts)?

35.2. Izziņa no VKPAI par objekta statusu tika izņemta aktivitātes I kārtā, vai nepieciešamas izņemt atkārtoti, statuss pa šo laiku nav mainījies?
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumos nav noteikts papildus iesniedzamo dokumentu derīguma termiņš, taču iesniedzējiem ir jāpārbauda, vai MK noteikumu 21.punktā norādītie iesniedzamie dokumenti ir spēkā esoši, t.sk., vai nav beidzies to norādītais derīguma termiņš, ja tāds ir norādīts.

Vides pārraudzības biroja izsniegtā lēmuma kopija par ietekmi uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopija par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu nav jāizņem atkārtoti, ja nav mainījušies apstākļi, uz kuru pamata Vides pārraudzības birojs šo dokumentāciju ir izdevis.
36. Vai renovācijas darbi ir attiecināmas izmaksas tikai proporcionāli ēkas platībai, kas ir publiski pieejama? (proti, ēka var nebūt 100% publiski pieejama, bet vai iekštelpu remonts, fasādes renovācija un logu nomaiņa ir pieļaujama visai ēkai; vai šai gadījumā vispār ir pieļaujama jumta nomaiņa). Renovācijas darbi ir attiecināmi visam kultūras piemineklim kopumā. Tie nav nodalāmi proporcionāli publiski pieejamajai ēkas vai būves daļai, tomēr jāņem vērā, ka aktivitātes ietvaros veicamajām darbībām ir jābūt saprātīgām un pamatotām, vērstām uz projekta mērķi, sagaidāmajiem rezultātiem un plānotajām darbībām.
37. Vai ir attiecināmi renovācijas darbi, kuru rezultātā tiks mainīts esošo telpu pielietojums (piemēram, muzeja paplašināšana uz administratīvo telpu rēķina)? Ēkas apjoms un funkcija netiek mainīti. Lūdzam ņemt vērā, ka aktivitātes ietvaros veicamajām darbībām ir jābūt saprātīgām un pamatotām, vērstām uz projekta mērķi, sagaidāmajiem rezultātiem un plānotajām darbībām. MK noteikumu 5.pielikuma 21.kritērijs, kas nav precizējams, nosaka, ka projekta iesniegumā paredzēto darbu rezultātā jāsaglabājas objekta kultūrvēsturiskajai vērtībai (autentiskumam). Vērtējot projekta iesniegumu tiek ņemts vērā, vai, piemēram, paredzamo darbu rezultātā tiek respektēts vēsturisko telpu iekārtojums, kompozīcija, interjera arhitektūra u.tml. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”, nosakot ēkas galveno lietošanas veidu, aprēķina kopējās platības procentuālo sadalījumu pa atsevišķiem lietošanas veidiem (telpu grupas lietošanas veidiem), neņemot vērā koplietošanas telpu grupu aizņemto kopējās platības daļu, un iegūto rezultātu attiecina uz noteiktu klasifikācijas pozīciju. Nosakot galveno lietošanas veidu, iegūto rezultātu izvērtē (attiecīgajā klasifikācijas pozīcijā ēkai ņemot vērā lielāko kopējo platības daļu). Saskaņā ar 1997.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem „Vispārīgie būvnoteikumi” funkcijas maiņa, nemainot ēkas vai būves apjomu, ir rekonstrukcija, kas aktivitātes ietvaros nav atbalstāma.
38. Kāda ir privātā finansējuma minimālā robeža? Aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums vienam projektam ir ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. ERAF fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to, privātais finansējums viena projekta ietvaros, ko nodrošina projekta iesniedzējs ir ne mazāk kā 100 000 latu.

1. kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz jautājumiem par 3.4.3.3. aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ieviešanu

  1. 30.06.2009. MK noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā" 10.punktā teikts: "Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis". Vai tas nozīmē, ka fiziska persona, kura nav reģistrējusies komercreģistrā, bet kuras īpašumā ir kultūras piemineklis, nevar būt projekta iesniedzējs?

    Jā, MK noteikumu Nr.675 10. punkts nosaka, ka aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt fiziska persona, kas reģistrējusies komercreģistrā un kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.
  2. Vai kultūras piemineklim jābūt projekta iesniedzēja īpašumā vai arī var būt ilgtermiņa nomas līgums uz šo īpašumu?

    MK noteikumu Nr. 675 10. punkts nosaka, ka aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis. Ilgtermiņa nomas līgums šajā gadījumā nav attiecināms.
  3. Kāds ir pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma apjoms vienam projektam?

    MK noteikumu Nr.675 5.punkts nosaka, ka ERAF finansējums vienam projektam ir ne vairāk kā 1 999 999 lati un ne mazāk kā 250 000 latu. ERAF finansējuma intensitāte nepārsniedz 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
  4. Kāds ir pieejamais avansa apjoms projektu īstenotājiem 3.4.3.3.aktivitātē?

    MK noteikumu Nr.675 47.punkts nosaka, ka projekta īstenotājam/finansējuma saņēmējam ir pieejams avansa maksājums ne vairāk kā 35% apmērā no kopējām projektam piešķirtā ERAF finansējuma apjoma.
  5. Vai 3.4.3.3.aktivitāti plānots īstenot vairākās kārtās?

    MK noteikumu Nr.675 3.punkts nosaka, ka atklātu projektu iesniegumu atlasi plānots organizēt vienā kārtā par visu aktivitātē pieejamo finansējumu. Ja pirmajā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā netiks pieteikti projektu iesniegumi visam aktivitātē pieejamajam finansējumam, tiks organizēta projektu iesniegumu iesniegšanas otrā kārta par atlikušo finansējumu.
  6. Vai uz projekta iesniegšanas brīdi ir jābūt gatavam kultūras pieminekļa rekonstrukcijas būvprojektam? No vairākiem noteikumu punktiem izriet, ka būvprojektu var gatavot jau projekta īstenošanas laikā. Vai pastāv regulējums, kā tādā gadījumā (ja būvprojekts vēl nebūs izstrādāts) aprēķināt veicamo būvdarbu izmaksas (tāmi) un līdz ar to projekta kopējās attiecināmās izmaksas?

    2009.gada MK noteikumu Nr.675 „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” (turpmāk – MK noteikumi) 21.punktā ir norādīti visi nepieciešamie dokumenti, kas pievienojami projekta iesnieguma veidlapai. Kā viens no papildus nepieciešamajiem dokumentiem ir norādīts būvniecības objekta projekts (MK noteikumu 21.2.5. – 21.2.8.punkts). MK noteikumu 5.pielikuma 1.projekta kvalitātes kritērijā ir norādīts iespējamo punktu skaits, ko var iegūt par būvniecības projekta gatavību projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

    Veicamo būvdarbu izmaksu aprēķināšanai iesakām veikt būvniecības tirgus izpēti.
  7. Kā viens no iesniedzamajiem dokumentiem punktā 21.2.13. ir minēta "projekta iesniedzēja aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projekta ietvaros, ja projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (aptaujas lapa sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros)". Kur ir pieejama šī aptaujas lapa?

    MK noteikumi, kuri noteica prasību, ka ES fondu projektiem jāpievieno aptaujas lapa, ir zaudējuši spēku, līdz ar Jums nav nepieciešams šādu aptaujas lapu pievienot projekta iesniegumam. Kopš 2009. gada 1. septembra spēka stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.952 „Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”, kas nosaka, ka Struktūrfonda finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē pārskatu par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras tas pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās.
  8. Kā viens no iesniedzamajiem dokumentiem punktā 21.2.18. ir minēta "spēkā esoša objekta darbības plāna kopija (darbības plāns izstrādāts atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai metodikai par objekta darbības plāna izstrādi)". Kur ir pieejama šī metodika?

    Metodiku par objekta darbības plāna izstrādi izstrādā Kultūras ministrija (turpmāk-KM) un tā ir ievietota KM mājas lapā www.km.gov.lv.
  9. Kā ir plānota summas izmaksāšana projekta apstiprināšanas gadījumā? 47.punktā minēts, ka būs pieejams avanss līdz 35% no kopējās projektam piešķirtās summas. Vai atlikušie 65% tiks izmaksāti tikai pēc projekta pabeigšanas, vai arī būs vēl kādi starpmaksājumi?

    Kārtību, kādā Eiropas Savienības fonda ietvaros tiek veikti maksājumi Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam, un īpašos nosacījumus maksājumu dokumentu priekšpārbaudēm nosaka līgums, ņemot vērā šādus iespējamos maksājuma veidus:

    • avansa maksājums Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam ir paredzēts normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fonda aktivitātes īstenošanu;
    • starpposma maksājums projekta ietvaros, ko veic, pamatojoties uz veiktajiem izdevumiem, tai skaitā avansa maksājumiem, saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai darba līgumu;
    • noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas.
    Sīkāku atbildi uz jautājumu par plānoto summu izmaksāšanu projekta apstiprināšanās gadījumā saņemsiet šajos Ministru kabineta noteikumos Nr.418 „Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība.
  10. Atbildīgā iestāde trīs gadus pēc darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” slēgšanas nodrošina projekta radīto ieņēmumu uzraudzību, tai skaitā to ieņēmumu atgūšanu vai ieturēšanu, kas netika ņemti vērā, aprēķinot projektam pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjomu. Kā ir interpretējams šis noteikumu punkts?

    2010.gada 15.maija Ministru kabineta sēdē ir apstiprināti grozījumi MK noteikumos (Prot.Nr.31, 13.§), kas šo MK noteikumu punktu izslēdz.
  11. Vai ir iespējams iepazīties ar līgumu, kāds tiks parakstīts projekta apstiprināšanas gadījumā par projekta īstenošanu?

    Līguma/vienošanās projektu var apskatīt Centrālās finanšu un līguma aģentūras mājas lapā Centrālās finanšu un līguma aģentūras mājas lapā http://www.cfla.gov.lv/?object_id=1531
  12. Vai ir iespējams iepazīties ar projekta gala atskaites formu (un starpziņojumu, ja tādi ir paredzēti, formu)?

    Finansējuma saņēmējs ar iespējamo atskaišu iesniegšanas veidlapām var iepazīties Centrālās finanšu un līguma aģentūras mājas lapā http://www.cfla.gov.lv/?object_id=1531
  13. Aktivitāti līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 3 999 999 lati, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 999 999 lati un privātais finansējums ne mazāk kā 2 000 000 latu. Vai ar privāto finansējumu tiek saprasts projekta iesniedzēja paša piesaistītais līdzfinansējums jeb 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām?

    Privātais finansējums - projekta iesniedzēja rīcībā esoši finanšu līdzekļi un/vai citas institūcijas vai personas piešķirtie kredītresursi 50% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām.
  14. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir tādu privāto kultūras man¬tojuma objektu saglabāšana un atjaunošana, kuros tiek nodrošināta atjaunojamo objektu plaša pieejamība sabiedrībai. Kas tiek saprasts ar plašu pieejamību sabiedrībai?

    MK noteikumu Nr. 567 „ Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” 1.3. punktā ir minēts, ka publiska ēka vai būve ir ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai.
  15. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 21.2.4. punktu „ tās institūcijas vai personas izziņa, kura pēc projekta apstip¬rināšanas piešķirs kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus (ja tādus ir paredzēts piesaistīt). Izziņā minētais piešķiramā finansējuma apmērs kopā ar projekta iesniedzēja rīcībā esošajiem līdzekļiem nosedz pirmajā projekta ieviešanas gadā plānotos izdevumus. Ja kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus piešķir institūcija vai persona, kura nav kredītiestāde, valsts vai pašvaldība, vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, papildus iesniedz šīs institūcijas vai personas gada pārskatu par iepriekšējo gadu vai kādu citu dokumentu, kurš apliecina līdzekļu pieejamību izziņā norādītajā apjomā”?

    Ja projekta iesnieguma iesniedzējs projekta īstenošanai plāno piesaistīt kredītresursus vai citus finansu līdzekļus, ir nepieciešams kopā ar projekta iesniegumu iesniegt tās institūcijas vai personas izziņa, kura pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas piešķirs kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus. Izziņā jābūt norādītam piešķiramā finansējuma apmēram, kas kopā ar projekta iesnieguma iesniedzēja rīcībā esošajiem līdzekļiem nosedz pirmajā projekta ieviešanas gadā plānotos izdevumus.

    Ja kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus piešķir institūcija vai persona, kura nav kredītiestāde, valsts vai pašvaldība, vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, papildus iesniedz šīs institūcijas vai personas gada pārskatu par iepriekšējo gadu vai kādu citu dokumentu, kurš apliecina līdzekļu pieejamību izziņā norādītajā apjomā.
  16. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 48.4.punktu „finansējuma saņēmējs ir iesniedzis sadarbības iestādē bankas garantiju par avansa summu”?

    MK noteikumu Nr.675 48.punktā ir noteikti nosacījumi, kurus nepieciešams izpildīt, lai saņemtu avansa maksājumu ne vairāk kā 35 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā ERAF finansējuma apjoma. MK noteikumu Nr.675 48.4.apakšpunkts nosaka, ka ir nepieciešams finansējuma saņēmējam iesniegt sadarbības iestādē bankas garantiju par avansa summu.

    Ja finansējuma saņēmējs vēlas saņemt avansa maksājumu, sadarbības iestādē ir jāiesniedz bankas garantiju par avansa summu par termiņu, kas nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, kurā banka apņemas atmaksāt sadarbības iestādei minēto avansa summu, ja finansējuma saņēmējam saskaņā ar līguma un/vai normatīvo aktu prasībām iestājas pienākums to atmaksāt sadarbības iestādei. Par šāda pienākuma iestāšanos finansējuma saņēmēju un banku informē sadarbības iestāde. Lai saņemtu bankas garantiju par avansa summu, finansējuma saņēmējam ir jāsazinās ar savu banku.
  17. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 5.pielikuma 6.kvalitātes kritēriju. Kas ir kultūras un valsts nozīmes pasākumi?

    Ar kultūras pasākumiem jāsaprot profesionālās mākslas publiskus pasākumus – piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, izstādes. Profesionālās mākslas publiskajos pasākumos iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūzikas, vizuālā mākslas, teātra, literatūras, filmu mākslas un kultūrizglītības nozaru pasākumi.

    Valsts nozīmes pasākumi – Latvijas Republikas valstij nozīmīgu notikumu atzīmēšana, piemēram, kas rīkoti pamatojoties uz Valsts protokolu, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinīgo pasākumu, kā arī valsts nozīmes piemiņas pasākumi.
  18. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 5.pielikuma 12.atbilstības kritēriju „Projekta mērķis atbilst aktivitātes mērķim - nodrošināt tādu kultūras pie¬minekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas”?

    Kultūras piemineklis, kas nodrošina nozīmīgas publikas funkcijas (3.4.3.3.aktivitātes izpratnē) – tādu kultūras vai valsts nozīmes pastāvīgu vai regulāri rīkotu pasākumu norises vieta, kas spēj piesaistīt plašu iedzīvotāju apmeklētību ne tikai attiecīgā reģiona, bet arī valsts vai pat starptautiskā mērogā, tādējādi nodrošinot kultūras pieminekļa atpazīstamību un tā sociālekonomiskā potenciāla efektīvu izmantošanu.

    MK noteikumu Nr. 567 „ Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” 1.3. punktā ir minēts, ka publiska ēka vai būve ir ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai.
  19. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 5.pielikuma 10.kritēriju „Projekta iesniegumā paredzētas specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju principa nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem”?

    Kopumā ir 6 specifisko darbību veidi:
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības personām ar kustību traucējumiem;
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības personām ar redzes traucējumiem;
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības personām ar dzirdes traucējumiem;
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības personām ar garīga rakstura traucējumiem;
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības no dzimumu līdztiesības aspekta;
    • Jebkura veida vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi, aktivitātes vai darbības no novecošanās aspekta.
    Ar sīkāku informāciju par horizontālās prioritāti „Vienlīdzīgas iespējas” iespējams iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā:
    http://sf.lm.gov.lv/esf/index.php?main_page_id=5&page_type=text&second_page_id=37
  20. Kādā gatavības pakāpē ir jābūt izstrādātajai iepirkumu dokumentācijai par būvniecību (MK noteikumu Nr.675 21.2.11.apakšunkts un 5.pielikuma 1.1.apakškritērijs)?

    Izstrādāta iepirkumu dokumentācija MK noteikumu Nr.675 izpratnē paredz iepirkuma dokumentāciju, kas ir projekta iesniedzēja paraksttiesīgās personas apstiprināta un gatava iepirkuma izsludināšanai.
  21. Skaidrot MK noteikumu Nr.675 5.pielikuma 9.kvalitātes kritēriju „Izmaksu atdeves novērtējuma rādītājs (iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā, kuriem projekta īstenošanas rezultātā nodrošināta pieeja kultūras un valsts nozīmes pasākumiem, pret ieguldītajām investīcijām (izteikts latos), izteikts procentos)”

    Ieguldītās investīcijas ir visa projekta iesnieguma kopsumma – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un privātais finansējums.

    Izmaksu atdeves novērtējuma rādītāju aprēķina pēc šādas formulas:

    Izmaksu atdeves rādītājs % = iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā*, kuriem projekta īstenošanas rezultātā nodrošināta pieeja kultūras un valsts nozīmes pasākumiem x 100% /100
    ieguldītās investīcijas (izteikts latos)
    *Izmaksu atdeves rādītāja aprēķinā izmantot Centrālās statistikas pārvaldes pastāvīgo iedzīvotāju skaita rādītājus reģionos, republikas pilsētās un rajonos, kas ir aktuāli projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī (IE05. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits reģionos, republikas pilsētās un rajonos gada sākumā). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pastāvīgo iedzīvotāju skaita rādītāju reģionus iedala: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos.
  22. Kādā gadījumā nepieciešams Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopija par ietekmi uz vidi?

    Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopija par ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu pievienojama projekta iesniegumam tad, ja šī prasība ir attiecināma. Attiecībā uz 3.4.3.3.aktivitātē paredzētajām darbībām sākotnējais izvērtējums un attiecīgi Vides pārraudzības valsts biroja lēmums nepieciešams vienīgi tad, ja atjaunojamais objekts atrodas piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā vai NATURA 2000 teritorijā vai to paredz būvvaldes izsniegtais plānošanas un arhitektūras uzdevums.

Īstenojot ES fonda projektu, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt obligātās informācijas un publicitātes prasības saskaņā ar MK 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.749 „Kārtība, kādā nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasības, kā arī publisko informāciju par šo fondu projektiem”. 3.4.3.3.aktivitātes ietvaros finansējuma saņēmējam ir obligāti noteiktie informatīvie un publicitātes pasākumi:

·informatīvais stends projekta īstenošanas laikā projekta īstenošanas vietā (darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs uzstāda informatīvu stendu darbības veikšanas vietā);

·

Informatīvie un publicitātes pasākumi, kas tiek veikti papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem obligātajiem informatīvajiem un publicitātes pasākumiem, finansējuma saņēmējs īsteno no saviem līdzekļiem.

pastāvīga informatīva plāksne 6 mēnešu laikā pēc projekta noslēguma (ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs uzstāda stacionāru informatīvo plāksni, kas ir labi redzama un ir pietiekami liela).


KM mājas lapas sadaļa „ES struktūrfondi”
finansēta no Kultūras ministrijas projekta
„Tehniskā palīdzība Eiropas Savienības fondu atbildīgajai iestādei Latvijā”
( vienošanās Nr.VSID/TP/CFLA/008/06/002) finanšu līdzekļiem
Uz augšu