• ERAF
  • Ieguldījums Tavā nākotnē!

1.kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz projektu iesniedzēju jautājumiem par 3.4.3.2.aktivitātes „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” īstenošanu

  1. Vai uz kultūras namu, kurš jau pagājušā gada sākumā ir pildījis tādas pašas funkcijas kā saviesīgās biedrības nams, ir attiecināma šī programma, ja ēka atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu vēsturiskās apbūves daļā?

    Lai 3.4.3.2.aktivitātes 6.vērtēšanas kritērijā iegūtu minimāli nepieciešamo punktu skaitu, projekta īstenošanas rezultātā saglabātajam un atjaunotajam kultūras (arhitektūras vai pilsētbūvniecības pieminekļu vēsturiskās apbūves daļa) piemineklim ir jābūt valsts nozīmes arhitektūras vai pilsētbūvniecības piemineklim (tādējādi vērtēšanas kritērijā tiek iegūti 2 punkti jeb minimāli nepieciešamais punktu skaits) vai tam ir jābūt iekļautam UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā vai jābūt UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma saraksta kandidātam, vai arī tam ir jābūt piešķirtai Eiropas Kultūras Mantojuma zīmei (vērtēšanas kritērijā tiek iegūti 4 punkti jeb maksimālais punktu skaits). Ja projekta iesniegums šajā kritērijā neiegūst minimālo punktu skaitu, tas tālāk vērtēts netiek. Vienlaikus KM norāda, ka atbilstoši 3.vērtēšanas kritērijam, objekta darbības stratēģijā projekta iesnieguma iesniedzējam ir jāparedz vismaz trīs funkciju izpildi kultūras nozaru attīstībā.
  2. Ja īpašums nav reģistrēts zemes grāmatā, bet ir iespējams citādi apliecināt ēkas piederību projekta pieteicējam, tad šāds projekts būtu attiecināms?

    2010.gada 25.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.477 (turpmāk – MK noteikumi Nr.447) 22.2.12.1.apakšpunkts paredz, ka, lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, projekta iesniedzējs atbildīgajā iestādē, kā vienu no papildus iesniedzamajiem dokumentiem, iesniedz zemesgrāmatā reģistrēta projekta iesnieguma iesniedzēja īpašumtiesības apliecinošu kopiju par infrastruktūru, kurā veic investīcijas. Līdz ar to, lai iesniegtu minēto dokumentu, objektam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā.
  3. Kādas ir galvenās kļūdas, no kurām būtu jāizvairās, gatavojot šāda veida projekta pieteikumu?

    Gatavojot projekta iesniegumu, ir nepieciešams detalizēti iepazīties un ievērot visas aktivitāti regulējošajos normatīvajos aktos un citos dokumentos noteiktās prasības.
  4. Vai ir iespējams attiecināt atjaunojamo objektu pieejamības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar piebraucamo ceļu un autostāvvietu izbūvi un remontu?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.477 18.1.4.apakšpunktu, tiešajās attiecināmajās izmaksās var iekļaut atjaunojamam kultūras (arhitektūras vai pilsētbūvniecības pieminekļu vēsturiskās apbūves daļa) piemineklim piegulošās teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas (ja teritorija iekļauta kultūras pieminekļa aizsardzības zonā), kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
  5. Vai iespējams projektu konkursā piedalīties, ja pašreiz nav un līdz iesniegšanas brīdim nebūs gatavs kultūras pieminekļa rekonstrukcijas tehniskais projekts, būs tikai arhitektūras uzdevums? Vai projekta aktivitāšu atbalstā ietilpst arī tehniskā projekta izveide, piemēram, I kārtā un pati rekonstrukcija II kārtā?

    Saskaņā ar 3.4.3.2.aktivitātes 1.vērtēšanas kritēriju, projekta iesnieguma iesniedzējs var saņemt kritērijā minimāli nepieciešamo punktu skaitu jeb 1 punktu, ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī projekta iesniegumam ir pievienots būvvaldes apstiprināts plānošanas un arhitektūras uzdevums, atbildīgo iestāžu izdotie tehniskie noteikumi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, paraksttiesīgas personas apliecinājums, ka līdz atbildīgās iestādes norādītajam termiņam tiks iesniegts būvvaldes apstiprināts būvprojekts tehniskā projekta stadijā.
  6. Kādas iespējas ir atjaunot tādus objektus kā vecpilsētas ielas un laukumi?

    MK noteikumu Nr.477 18.1.3.apakšpunkts kā tiešās attiecināmās izmaksas projekta ietvaros paredz nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Līdz ar to vecpilsētas ielu un laukumu atjaunošana šajā aktivitātē nav paredzēta.
  7. Vai nepieciešams objekta darbības stratēģiju apstiprināt ar Domes lēmumu? Lai atjaunojamā kultūras mantojuma objekta darbības stratēģija būtu spēkā esoša, gadījumos, kad projekta iesnieguma iesniedzējs ir pašvaldība vai pašvaldības institūcija, tai ir jābūt apstiprinātai pašvaldības domes sēdē (ja vien institūcijas darbību regulējošie normatīvie akti nenosaka citu kārtību).
  8. Vai objekta apgaismojuma izveides izmaksas var tikt attiecināmas projekta ietvaros, ja ietvertas tehniskajā projektā? MK noteikumu Nr.477 18.1.4.apakšpunkts kā attiecināmās izmaksas projekta ietvaros paredz atjaunojamam kultūras (arhitektūras vai pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskās apbūves daļa) piemineklim piegulošās teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas (ja teritorija iekļauta kultūras pieminekļa aizsardzības zonā), kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to, ja apgaismojuma izveide plānota atjaunojamā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, tad radušās izmaksas var tikt attiecinātas.
  9. Vai iebūvējamās iekārtās (plaukti) var tik attiecinātas projekta ietvaros?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.477 18.1.6.apakšpunktu, starp aktivitātes ietvaros attiecināmajām izmaksām var tikt iekļautas kultūras pieminekļa pastāvīgās ekspozīcijas, tai skaitā digitālās ekspozīcijas, aprīkojuma iegādes un uzturēšanas izmaksas (izņemot eksponātu iegādes un ekspozīcijas uzturēšanas izmaksas), kuru apmērs nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to, ja iebūvējamo iekārtu, t.sk. plauktu, iegāde ir tiešā veidā saistīta ar pastāvīgās ekspozīcijas izveidošanai nepieciešamā aprīkojuma iegādi, izmaksas var tikt attiecinātas.
  10. Kādam ir jāizskatās domes lēmumprojektam? Pēc MK Nr.477 22.2.9.punkta īsti nevar saprast. Kam obligāti ir jābūt atspoguļotam? Ja tiek uzrādīts priekšfinansēšanas avots aizņēmums Valsts kasē, vai tad jau ir jāpievieno 22.2.11. punktā minētais? Būtu labi kāds lēmumprojekta piemērs.

    Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir pašvaldība (vai pašvaldības institūcija), saskaņā ar MK noteikumu Nr.477 22.2.9.apakšpunktu, tai ir jāiesniedz projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu un visu ar projekta īstenošanu saistīto juridisko saistību uzņemšanos, norādot projekta iesnieguma kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus. Pašvaldības lēmuma paraugs ir pieejams
    šeit. Norādām, ka lēmumprojekts ir tikai paraugs un projekta iesniedzējs to var iesniegt arī citā formātā.

    Saskaņā ar 2010.gada 25.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.477 22.2.11.apakšpunktu, iesniedzot projekta iesniegumu, kā viens no papildus iesniedzamajiem dokumentiem, ir jāpievieno Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmums vai kredītiestādes izziņas kopija par kredīta piešķiršanu (ja attiecināms). KM norāda, ka minētais dokumentu ir jāpievieno tikai gadījumā, ja pašvaldība (vai pašvaldības institūcija) projekta izmaksu segšanas nodrošināšanai uzņemas kredītsaistības.
  11. Kurā brīdī skaitās teritorijas labiekārtošana? Vai atjaunojamā kultūras pieminekļa teritorijā paredzēti celiņi, apgaismojums, soliņi ir jau uzskatāmi par labiekārtošanas darbiem, kuri drīkst būt tikai 5% apjomā. Vai šie 5% attiecas tikai uz atjaunojamā kultūras pieminekļa pieguļošo teritoriju? Lūdzu, nodefinējiet, kas ir pieguļošā teritorija. Vai blakus esošais īpašums?

    Ar piegulošo teritoriju tiek saprasta teritorija, kas iekļauta atjaunojamā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā.
  12. Situācija, ka pilsdrupas ir uz viena īpašuma, bet Pulvertornis, kas ietilpst pils kompleksā, ir uz citas adreses. Vai projektu var īstenot divās pilnībā blakus esošās īstenošanas vietās (adresēs)? Viens pils komplekss, bet ir divas adreses.

    3.4.3.2.aktivitātē var pieteikt projektu, kas paredz vienlaicīgi atjaunot vairākus kultūras mantojuma objektus, tikai tādā gadījumā, ja atjaunojamais kultūras piemineklis ir komplekss objekts saskaņā ar likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.
  13. Vai ir iespējama situācija, kad pieteicējs akreditāciju iegūst noteiktā laikā pēc pieteikuma iesniegšanas?

    2010.gada 25.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.477 12.punkts nosaka, ka, ja projekta iesniedzējs ir valsts vai pašvaldības muzejs, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā tam jābūt akreditētam atbilstoši normatīvajiem aktiem muzeju akreditācijas jomā.
  14. Vai ir iespējams, ka projekta laikā tiek īstenota tikai daļa no ēkas rekonstrukcijas, piemēram, tiek nostiprināti pamati un salabots jumts, nodrošinot ēkas tālāku ekspluatāciju, - ja pilnīgas rekonstrukcijas izmaksas neiekļaujas projekta finansējumā?

    3.4.3.2.aktivitātes īstenošanas nosacījumi neparedz nepieciešamību veikt visas ēkas vai būves rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai konservāciju. Minētās aktivitātes projekta iesniegumā var tikt paredzētas arī daļai no atjaunojamā kultūras mantojuma objekta, piemēram, veicot rekonstrukciju kādai noteiktai telpai vai ēkas fasādes daļai.
  15. Kā Objekta darbības stratēģijā var ilustrēt telpu noslogojuma un apmeklētāju skaita prognozi?

    Telpu noslogojuma un apmeklētāju skaita prognozi jānorāda atsevišķi. Prognozi norāda katra kalendārā gada griezumā atbilstoši objekta darbības stratēģijas termiņam.

    Telpu noslogojuma prognozi sniedz atjaunojamā kultūras mantojuma objekta sniegto pakalpojumu un izmantojamo telpu griezumā. Telpu noslogojumu var attēlot kā atskaites rādītāju ņemot – laiks, kad telpās notiek pasākumi pret kopējo perioda laiku.

    Telpu noslogojuma prognozes piemērs
    Pakalpojums Izmantojamā telpa Vidēji (%) Noslogojums % pa gadiem
    2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
    Laikmetīgās mākslas izstādes Baltā zāle 23.8% 20% 23% 24% 25% 25% 25% 25%


    Arī apmeklētāju skaita prognozi nosaka katram pakalpojumam atsevišķi attiecīgā pasākuma norises telpas griezumā (t.sk. norādot telpas ietilpību jeb kapacitāti).

    Apmeklējuma prognozes piemērs
    Pakalpojums Izmantojamā telpa Vidēji gadā Kopējais apmeklētāju skaits Noslogojums % pa gadiem
    2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
    Laikmetīgās mākslas izstādes Baltā zāle (kapacitāte – 200 personas) 1371 8400 1200 1400 1400 1400 1400 1400
  16. Vai vienā projekta pieteikumā var apvienot un paredzēt vairāku valsts nozīmes kultūras mantojuma objektu, piemēram, muzeju, kas atrodas dažādās vietās uz dažādiem zemes gabaliem, rekonstrukcijas darbus? Vai katram no šiem objektiem ir jābūt objekta darbības stratēģijai vai arī šo stratēģiju var izstrādāt vienotu visiem projektā iekļautajiem objektiem?

    3.4.3.2.aktivitātes „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” ietvaros viena projekta ietvaros tiek veiktas investīcijas vienā kultūras mantojuma objektā jeb kultūras piemineklī. Izņēmums ir kompleksi objekti – kultūras pieminekļu kompleksi ar vienu kultūras pieminekļa reģistrācijas numuru, piemēram, vecpilsētas. Kultūras pieminekļu kompleksu atjaunošanas gadījumā, projekta iesnieguma iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu, kā arī vienu objekta darbības stratēģiju visam objektam kopumā.

    Ja projekta iesnieguma iesniedzējs 3.4.3.2.aktivitātes ietvaros vēlas atjaunot vairākus kultūras pieminekļus ar dažādiem kultūras pieminekļu reģistrācijas numuriem, tos nevar iekļaut vienā projekta iesniegumā, kā arī katram objektam nepieciešama atsevišķa objekta darbības stratēģija. Vienlaikus, saskaņā ar MK noteikumu Nr.477 3.punktu, vienam projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt neierobežotu skaitu projektu iesniegumu.
  17. Kā pareizi ir jāaizpilda projektu iesnieguma veidlapas 2.15.sadaļa „Sasniedzamie rezultāti aktivitāšu ietvaros”?

    Atbilstoši 2010.gada 29.jūnijā apstiprinātajai metodikai Nr.INA-23 par projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu, projekta iesnieguma 2.15.sadaļu „Sasniedzamie rezultāti aktivitāšu ietvaros” var aizpildīt pēc metodikā norādītās shēmas, norādot projekta aktivitātes numuru, aktivitātes nosaukumu, aktivitātes galvenos rezultātus un rezultātu skaitliskā izteiksmē, norādot arī mērvienību. Šajā punktā jāatspoguļo visas veidlapas 2.7.sadaļā „Aprakstīt plānotās projekta aktivitātes” norādītās aktivitātes un tām jāsakrīt ar veidlapas 3.1.sadaļā norādītajām projekta aktivitātēm. vienai aktivitātei var būt arī vairāki rezultāti, kā arī vairākām projekta aktivitātēm var būt viens rezultāts. Tās projekta aktivitātes, kuru rezultāts nav izsakāms skaitliskā izteiksmē, nav uzskatāmas par projekta aktivitātēm.

2.kārta

Atbildīgās iestādes atbildes uz projektu iesniedzēju jautājumiem par 3.4.3.2.aktivitātes „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” īstenošanu 2.kārtas ieviešanu (aktualizēti 22.11.2012.).

1. Kas var iesniegt projekta iesniegumu?

Projekta iesniedzējs ir valsts vai pašvaldību institūcijas, kas ir publisko tiesību juridiskās personas. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.477, projekta iesniegumu var iesniegt valsts aģentūras, pašvaldības aģentūras, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību iestādes, valsts izglītības iestādes, pašvaldību izglītības iestādes un pašvaldības.

2. Kāds ir minimālais un maksimālais finansējums vienam projektam?

Ņemot vērā, ka 3.4.3.2.aktivitātes otrā atlases kārta tiek rīkota par virssaistību piešķirto finansējumu, minimālais publiskais finansējums vienam projektam ir 1 000 000 latu, maksimālais publiskais finansējums vienam projektam ir 8 000 000 latu (izņemot pašvaldības līdzfinansējumu).

3. Ko ietver publiskais finansējums?

Publiskais finansējums ietver Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) daļu, kas nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un, projekta iesniedzēja līdzfinansējumu, kas nav mazāks par 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

4. Kādi dokumenti jāiesniedz projekta iesniedzējam?

Papildus projekta iesnieguma veidlapai (MK noteikumu Nr.477 1.pielikums) projekta iesniedzējam jāiesniedz šādi dokumenti:

·         projekta iesniedzēja nolikuma kopiju (ja attiecināms);

·         būvvaldē akceptētu objekta tehniskā projekta kopiju;

·         izstrādātu iepirkumu dokumentāciju par projektā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (ja attiecināms);

·         atbilstoši noteikumiem par būvizmaksu noteikšanas kārtību izstrādātas būvniecības izmaksu tāmes kopiju, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, norādot un nodalot visas darbu un materiālu izmaksu pozīcijas, kas ir iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās;

·         projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu un visu ar projekta īstenošanu saistīto juridisko saistību uzņemšanos, norādot projekta iesnieguma kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus (ja attiecināms);

·         Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (ja attiecināms);

·         Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai kredītiestādes izziņas kopiju par kredīta piešķiršanu (ja attiecināms);

·         īpašumtiesības apliecinošus dokumentus, ja infrastruktūra, kurā veic investīcijas, ir valsts manta, kas ir nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, – zemesgrāmatā reģistrēta projekta iesniedzēja valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju par infrastruktūru, kurā veic investīcijas;

·         objekta darbības stratēģiju (atbilstoši atbildīgās iestādes metodikai par objekta darbības stratēģijas izstrādi);

·         izmaksu efektivitātes analīzi (ja attiecināms).

5. Kādus kultūras mantojuma objektus iespējams atjaunot aktivitātē?

3.4.3.2.aktivitātes ietvaros var iesniegt projektus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu atjaunošanu, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kam attiecīgi ir piešķirts valsts aizsardzības numurs.

6. Vai ir noteiktas prioritārās jomas atjaunojamajiem kultūras mantojuma objektiem?

Šādas jomas nav noteiktas, būtiskākais nosacījums, lai projekta rezultātā tiktu un saglabāta valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība (autentiskums).

7. Kā tiks vērtēta objekta publiskā pieejamība sabiedrībai?

Kultūras mantojuma objekta publiskā pieejamība sabiedrībai tiks ņemta vērā, vērtējot projekta atbilstību aktivitātes mērķim, kā arī vērtējot, vai projektā izpildās šādi nosacījumi:

·         Projekta rezultātā atjaunotais valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) piemineklis ir pieejams apmeklētājiem vismaz 300 dienas gadā;

·         saskaņā ar Latvijas Digitālās kultūras kartes statistikas datiem tā apmeklējumi sasniedz vismaz 99 000 apmeklējumus 2011.gadā.

8. Objekta darbības stratēģijai jābūt izstrādātai 5 gadu vai ilgākam periodam?

Objekta darbības stratēģijai jābūt izstrādātai vismaz 5 gadulaika posmam,sākot skaitītno projekta pabeigšanas brīža, piemēram, ja projektu plānots pabeigt 2015.gada 30.jūnijā, Objekta darbības stratēģijai jābūt izstrādātai vismaz līdz 2020.gada 30.jūnijam. Vēršam uzmanību, ka šis nosacījums nav precizējams un ka Objekta darbības stratēģijai jābūt apstiprinātai vai parakstītai.

9. Kādai informācijai jābūt ietvertai projekta iesniedzēja lēmumā par projekta īstenošanu un visu ar projekta īstenošanu saistīto juridisko saistību uzņemšanos?

Projekta iesniedzēja lēmumā par līdzfinansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai un visu ar projekta īstenošanu saistīto juridisko saistību uzņemšanos ir jānorāda informācija par paredzētā būvniecības projekta finansēšanu, norādot visu nepieciešamo finansējumu sadalījumā pa finansēšanas avotiem (gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas).

Papildus jānorāda arī finansēšanas plāns pa gadiem un gadījumā, ja tiks ņemts aizņēmums, ir jānorāda aizņēmuma avots un aizņēmuma summa.

10. Vai iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, var pievienot tikai projekta iesnieguma veidlapu?

Iesniedzot projekta iesniegumu elektroniskajā dokumentu nesējā, nepieciešams pievienot visus dokumentus, kas iesniegti papīra formātā.

11. Kur projekta iesniegumā aprakstīt, ka projekts papildina citus kultūras mantojuma jomā īstenotus, apstiprinātus projektus, kuri ir līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu aktivitātēm vai citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem?

Informāciju par to, ka projekts papildinās citus kultūras mantojuma jomā īstenotus, apstiprinātus projektus, kuri ir līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu aktivitātēm vai citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un papildus norādot, ka to darbības nepārklāsies, iekļauj PIV 2.sadaļas 2.9.punktā („Apraksts, kā veiktās investīcijas stimulēs ekonomisko aktivitāti projekta īstenošanas administratīvajā teritorijā”), kā arī 2.sadaļas 2.18.punktā („Projekta (projekta vai tā daļas) darbību nepārklāšanās ar darbībām (projektu vai tā daļu), kas paredzētas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, kur projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu”).

12. Kā tiks nodrošināta vienota pieeja vērtējot projektu atbilstību vērtēšanas kritērijam par apmeklētāju skaitu?

Lai nodrošinātu vienotu pieeju datu uzskaitē un izmantošanā, projektu iesniegumu vērtēšanā tiek izmantoti oficiāli pieejamie statistikas dati, ņemot vērā vispārējo praksi Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanā.

Valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā regulē 2009.gada 22.septembra MK noteikumi Nr.1074 „Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā”, līdz ar to Latvijas digitālā kultūras karte (LDKK) ir valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānisms un oficiālais informācijas avots un sākot ar 2010.gada 1.janvāri kultūras nozares statistika tiek apkopota LDKK.

Saskaņā ar Kultūras ministriju un Centrālo statistikas pārvaldi 2010. gadā noslēgto starpresoru vienošanos (Nr.0103-2/10/26) par datu apmaiņu, Kultūras ministrija ir galvenais kultūras statistikas datu apkopotājs, līdz ar to kultūras jomā vienīgais valsts statistikas apkopošanas un uzkrāšanas mehānisms ir LDKK.

Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka testa režīmā strādā tikai portāls, lai nodrošinātu tā savietojamību ar latvija.lv portālu, bet LDKK sastāv no portāla, informācijas sistēmas un lēmumu atbalsta sistēmas, kur savukārt pēdējās divas sadaļas, t.sk. statistikas datu uzkrāšana, darbojas jau kopš 2010.gada.

Lai izvērtētu projekta atbilstību vērtēšanas kritērijam par apmeklējuma skaitu, projekta iesniedzējs var iekļaut, projekta iesniegumā ekvivalentus oficiālus statistikas datus par kultūras mantojuma objekta apmeklējumiem, kas ir pieejami Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē.


 




KM mājas lapas sadaļa „ES struktūrfondi”
finansēta no Kultūras ministrijas projekta
„Tehniskā palīdzība Eiropas Savienības fondu atbildīgajai iestādei Latvijā”
( vienošanās Nr.VSID/TP/CFLA/008/06/002) finanšu līdzekļiem
Uz augšu