Pamatizvelne > Eiropas Savienība > ES un starptautiskā finansējuma iespējas > Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments

Vispārīga informācija

Eiropas Ekonomikas zona

Lai sekmētu brīvo tirdzniecību kā līdzekli izaugsmes un labklājības sasniegšanai dalībvalstīs, Rietumeiropas valstu ciešākai ekonomiskai sadarbībai, kā arī globālās tirdzniecības paplašināšanai, 1960.gadā tika dibināta Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija (EBTA). Šobrīd EBTA dalībvalstis ir Īslande, Lihteinšteina, Norvēģija un Šveice.


Kā turpinājums Eiropas valstu ciešajai sadarbībai tirdzniecības jomā tika izveidota Eiropas Ekonomikas zona (EEZ). EEZ līgums stājās spēkā 1994.gada 1.janvārī. 2004.gada 1.maijā EEZ 18 kļuva par EEZ 28, kad 10 jaunas valstis kļuva par ES dalībvalstīm. Divi minētie finanšu instrumenti tika radīti kā daļa no EEZ paplašināšanās līguma.


Šobrīd EEZ veido 25 ES dalībvalstis un trīs EEZ EBTA valstis: Īslande, Lihteinšteina un Norvēģija. Šīs valstis piedalās iekšējā tirgū, kurā tiek piemēroti tie paši pamatnoteikumi. Mērķis ir ļaut precēm, pakalpojumiem, kapitālam un personām, netraucēti pārvietoties EEZ atvērtā un konkurētspējīgā vidē un veidot “četru brīvību” juridisko bāzi.


Finanšu instrumenti

Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, šobrīd ir pieejami divi jauni finanšu instrumenti: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments. Šo ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir 5 gadi sākot no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas. Norvēģijas finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija.

Prioritārās sfēras

Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu, abu finanšu instrumentu atbalsts Latvijā pieejams projektiem šādās sfērās:

  • vides, tostarp cilvēkvides, aizsardzība, tai skaitā, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamos energoresursus;
  • ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu;
  • Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana;
  • cilvēkresursu attīstība, veicinot izglītību un apmācību, stiprinot vietējo pašvaldību vai to iestāžu administratīvās vai publisko pakalpojumu spējas, kā arī demokrātiskos procesus, kas to sekmē;
  • veselība un bērnu aprūpe;
  • akadēmiskie pētījumi, kas saistīti ar vienu vai vairākām minētajām jomām.


Norvēģijas finanšu instruments atbalsta tās pašas jomas, kuras EEZ finanšu instruments. Papildus atbalsts pieejams šādās prioritārās sfērās:

  • Šengenas acquis ieviešana, atbalsts valstu Šengenas rīcības plāniem, kā arī tiesu varas stiprināšanai;
  • vide, tai skaitā, uzsverot administratīvo spēju stiprināšanu, lai īstenotu attiecīgo acquis un ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, priekšroku dodot komunālo atkritumu apsaimniekošanai;
  • reģionālā politika un pārrobežu pasākumi;
  • tehniskā palīdzība saistībā ar acquis communautaire ieviešanu.


Detalizētāku informāciju par EEZ finanšu instrumentu un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu skatīt www.eeagrants.lv.

Uz augšu