Pamatizvelne > Eiropas Savienība > ES un starptautiskā finansējuma iespējas > Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Vai kā ieguldījums natūrā var tikt uzskatīts iestādes darbinieku ieguldītais laiks un ja – jā, tad kā tas jānovērtē?Finanšu instrumentu mājas lapā www.eeagrants.lv sadaļā „Dokumenti”, „Vadlīnijas” atradīsiet vadlīnijas „,Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem”, kurās 2.2. punktā noteikti nosacījumi ieguldījumiem natūrā. Apakšpunkts (d) nosaka, ka ieguldījums natūrā var būt neapmaksāts brīvprātīgs darbs.

Vai, novērtējot būvdarbu izmaksas, var piemērot paredzamās inflācijas indeksāciju?

Jā, var. Nav attiecināms atsevišķs izmaksu postenis – inflācija, bet attiecīgiem izdevumiem, kā, piemēram, būvdarbi, atalgojums, kur jau pašlaik paredzams izmaksu pieaugums nākotnē, var ierēķināt prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu projekta iesnieguma pielikumā „Detailed budget”, norādot arī pamatojumu šādam izmaksu pieaugumam.

Kā var novērtēt pieļaujamo valsts atbalsta intensivitāti?

Valsts atbalsta jautājumi noteikti Komercdarbības atbalsta kontroles likumā.
MK noteikumu Nr. 960. 35.puknts nosaka, ka, ja vērtēšanas komisija konstatē, ka projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums varētu būt kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tā pieprasa atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles normām uzņēmējdarbības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja projektu partnerībā iesniedz pašvaldība un pašvaldības kapitālsabiedrība, kāda ir līdzfinansējuma prasība – kā pašvaldībai vai kā kapitālsabiedrībai?

  • tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir vismaz 15% no attiecināmajām izmaksām, tā maksimums līdz 85% sedz donorvalstsis;
  • tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir mazāks par 15% no attiecināmajām izmaksām (piem., 10%), tā maksimums līdz 60% sedz donorvalstsis, t.i., konkrētajā piemērā atlikušo starpību jāsedz kapitālsabiedrībai (30%).

Kā aprēķina projekta vadības izmaksas?

Tās var veidot 4-10% no projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no projekta lieluma un sarežģītības pakāpes.

Vai projektu iesnieguma sagatavošanas izmaksas ir attiecināmās izmaksas?

Projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas nav attiecināmās izmaksas, jo izmaksu attiecināmība sākas tikai pēc granta līguma parakstīšanas, tātad pēc finansējuma piešķiršanas apstiprinājuma.

Kādas izmaksu pozīcijas ir attiecināmās izmaksas?

Finanšu instrumentu mājas lapā www.eeagrants.lv sadaļā „Dokumenti”, „Vadlīnijas” - vadlīnijās „,Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” noteikta izdevumu attiecināmība.

Cik lielu granta finansējumu var saņemt individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs, ja kapitālsabiedrības partneris ir, piemēram, ir NVO vai pašvaldība?

Tikai tad, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir NVO vai projekts vērsts tikai un vienīgi uz NVO aktivitāšu veikšanu – no donorvalstīm var saņemt maksimums 90% grantu no attiecināmam projekta izmaksām.
Ja tā nav, tad tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir vismaz 15% no attiecināmajām izmaksām, tā maksimums līdz 85% sedz donorvalstsis.
Ja tā nav, tad tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir mazāks par 15% no attiecināmajām izmaksām (piem., 10%), tā maksimums līdz 60% sedz donorvalstsis, t.i., konkrētajā piemērā atlikušo starpību jāsedz kapitālsabiedrībai un NVO (30%).

Kurš brīdis tiek noteikts kā izmaksu attiecināmības sākums?Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 960 2.pielikuma „Projekta iesniedzēja apliecinājums” 4.punktu – projektā paredzēto aktivitāšu īstenošana netiks uzsākta pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un ministriju, tātad izmaksas tiek uzskatītas par attiecināmām pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar CFLA un VIDM.

Kā projekta iesnieguma iesniedzējam pamatot avansa nepieciešamību?

Avansa nepieciešamību un tā pamatotības iemeslus nosaka katrs projekta iesniedzējs atbilstoši situācijai. Par avansa plānošanu ir pieejamas Avansa atlīdzināšanas vadlīnijas adresē www.eeagrants.lv sadaļā ”Pieteikuma veidlapa”.

Vai sadarbības partneriem jābūt tikai EEZ valstu partneriem, vai var būt arī Latvijas partneri?

Latvija arī ir EEZ, tātad var būt arī Latvijas partneris.

Vai sadarbības partneriem obligāti jābūt arī finanšu partneriem?

MK noteikumu Nr. 960. 10.pants - sadarbības partneris projektā var līdzdarboties gan kā tiešais partneris, kas ir tieši iesaistīts projekta īstenošanā, gan kā finanšu partneris, kas piedalās projekta finansēšanā.

Vai ir paredzēta standarta forma, kurā partneri vienojas par sadarbību?

Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka juridiski noformēta vienošanās par pušu atbildību projekta ieviešanā, ieguldījuma apjomu un projekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto materiālo labumu īpašumtiesībām (MK 960. 10.pants) – standartforma nav, kā arī pievienojams parakstīts MK noteikumu Nr. 960. 3.pielikums ”Partnerības apliecinājums projektam”.

Vai obligāti ir jābūt Norvēģijas vai EEZ partnerim?

Nē, tā nav obligāta prasība.

Vai atgūto naudu var izmantot tālākos maksājumos?

Ja nauda nonākusi iesniedzēja kontā, tie ir iesniedzēja līdzekļi, ar kuriem tas rīkojas pēc saviem ieskatiem. Tomēr ir jārēķinās, ka līdzekļu atguve var aizņemt salīdzinoši ilgu laiku – kopā ar progresa pārskatu un saistītās dokumentācijas izskatīšanu orientējoši 4-6 mēneši.

Kā tiek plānots finansējums no valsts budžeta?

MK noteikumu Nr. 238. nosaka kārtību kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus.

Vai konkursā var piedalīties arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki?

Konkursā var piedalīties arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, ar nosacījumu, ka, par projektā paredzētajiem rekonstrukcijas vai būvniecības darbiem, ir iegūts atzinums no institūcijas, kas atbildīga par kultūras pieminekļu aizsardzību, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

Ja tiek ieguldīta zeme, vai tās vērtību veido kadastrālā, vai tirgus cenu vērtība?

Norādām, ja projekta iesniedzēja īpašumā esošais nekustamais īpašums ir finanšu (grāmatvedības) uzskaitē (bilances aktīvs), tad, ieguldot natūrā nekustamo īpašumu, ir jāņem vērā pašreiz esošā nekustamā īpašuma vērtība, kāda ir noteikta finanšu uzskaitē. Vienlaikus atzīmējam, ka, ieguldot nekustamo īpašumu natūrā, atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 2.2.1.punkta c) apakšpunktam uz projekta iesniegšanas brīdi ir jāpievieno apliecinājums par nekustamā īpašuma vērtību, ko apliecinājis neatkarīgs novērtētājs vai attiecīgi deleģēta oficiāla institūcija.

Ja ir noslēgts līgums starp sadarbības partneriem (pirms projekta iesniegšanas) par zemes nomu, vai šīs nomas izmaksas var tikt uzskatīts par projekta finansējumu?

Izdevumi par zemes nomu ir attiecināmi tikai ar projekta uzsākšanas brīdi, t.i. tad, kad ir parakstīts sadarbības līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, starpniekinstitūciju un finansējuma saņēmēju. Jebkāda veida izmaksas, kas radušās projekta iesniedzējam pirms projekta apstiprināšanas un sadarbība slīguma noslēgšanas nav attiecināmi izdevumi.

Ja zeme ir valsts SIA īpašums, vai to var ieguldīt kā finansējumu natūrā, un vai tādā gadījumā tas tiek skaitīts kā daļa no15% pašvaldību finansējuma?

Arī pašvaldības var ieguldīt natūrā nekustamo īpašumu, kas veido daļu no projekta iesniedzēja finansējuma (15 %).
Attiecībā uz ieguldījumiem natūrā atzīmējam, ka ieguldījums natūrā no projekta iesniedzēja finansējuma var sastādīt no 20 līdz 80%, bet kopējais ieguldījums natūrā nevar pārsniegt 20% no kopējām projekta attiecināmām izmaksām (vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem” 2.2.punkts). Vienlaikus norādām, ka ja projekta ietvaros tiek paredzētas piegādes, iekārtu uzstādīšana, būvdarbi, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi projekta iesniedzēja (vai sadarbības partnera) īpašumā vai valdījumā esošajā īpašumā, tad jāpievieno atklātā konkursa nolikuma 20.1.10.apakšpunktā minētais apliecinājums, kas nosaka, ka šāds nekustamais īpašums netiks pārdots vai kā citādi atsavināts no projekta uzsākšanas līdz tā pabeigšanai, kā arī turpmākos 10 gadu laikā. Līdz ar to pašvaldībai izstrādājot projektu, ir jāsaprot, ka uz nekustamo īpašumu ir uzlikts papildu nosacījums, ka tas projekta laikā un 10 gadus pēc projekta nevar tikt atsavināts.

Vai ir nepieciešams pievienot detalizētu Biznesa plānu? 960.noteikumu 20.1.1punktā minēts īss apraksts 3200 rakstu zīmēm, kas nekādi nevar uzrādīt visus pieņēmumus un pamatojumus. Biznesa plāns sniedz ne tikai detalizētu projekta budžeta skaidrojumu, bet arī sīkāk raksturo projekta pamatotību un uzrāda iespējamo nākotnes darbību -ieņēmumus/izdevumus.

Ne atklāta konkursa nolikums, ne donorvalstu dokumenti nenosaka, ka Biznesa plāns ir obligāti pievienojams dokuments. Projekta iesniedzējs pats pēc izvēles var izlemt, vai projektam pievienot šādu dokumentu. Nolikuma 20.1.1.apakšpunktā minētais dokuments – īss projekta apraksts nav domāts tas pats, kas projekta biznesa plāns. Projekta aprakstam ir jāsatur galvenā informācija par projektu – projekta mērķis, problēmas definēšana, projekta mērķa grupas definējums, laika grafikā noteiktas aktivitātes problēmas risināšanai un projekta mērķu sasniegšanai, kā arī projekta rezultātu identificēšana.

Vai Biznesa plāns jāpievieno Pieteikuma 11.punktā minētajā kārtībā? Vai tas drīkst būt latviešu valodā?

Atzīmējam, ka nolikums paredz projektam pievienojamos dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu projekta iesniedzēju un projekta kvalitāti nacionālajā (Latvijas līmenī). Bet projekta iesniedzējs pats pēc savas izvēles var pievienot arī citus dokumentus, kas nodrošinātu labāku un kvalitatīvāku izpratni par projektu un par tā īstenošanu.
Savukārt projekta iesnieguma veidlapas 11.punkts paredz projekta iesniedzējam tiesības pēc izvēles pievienot tādus dokumentus angļu valodā par projektu, ko viņš vēlētos, lai tos saņemtu donorvalstis. Turklāt Nolikuma 20.3.2.apakšpunkts paredz iespēju, ja projektam pievienojamais dokuments ir liela apjoma (piemēram, tehniski ekonomiskais pētījums), tad var iesniegt šā dokumenta kopsavilkumu.
Vienlaikus atzīmējam, ka projekta iesnieguma veidlapas 11.punkts paredz vienu obligāti pievienojamo dokumentu Detalizēts budžets (kuram donorvalstis nav noteikušas konkrētu formu, to projekta iesniedzējs sastāda pats, vienīgi jāņem vērā tas, ka budžetu sastāda nevis pa aktivitātēm, bet pa izdevumu pozīcijām).

Vai atbalstāmi arī citi izdevumi, kas minēti pieteikuma 5.2. punktā:

  • Projekta vadītāju un konsultantu izmaksas uzsākot projekta realizāciju līdz tā nodošanai
    Projekta vadītāja atalgojums ir attiecināmās izmaksas un ietveramas pieteikuma veidlapas 5.2.punkta izdevumu sadaļā „Managament costs”. Dažādu konsultantu nepieciešamība ir jāpamato ar projekta īstenošanu, ja konsultantu nepieciešamība ir pietiekoši pamatota, tad atbilstoši kādā viedā ir noformēts attiecības ar konsultantu, izmaksas par konsultantiem ir iekļaujams izdevumu pozīcijā „”Servicies” vai „Labour”
  • Pakalpojumu – ekspertīžu, iekārtu reģistrēšanas, apmācības izmaksas
    Ja projekta ietvaros apmācība ir pamatota un nepieciešama, tad šāda aktivitāte un izdevumi tās īstenošanai ir attiecināmi. Tā arī, ja ekspertīžu pakalpojumi ir nepieciešami, pamatoti un tieši saistīti ar projektu, tie ir uzskatāmi par attiecināmiem izdevumiem.

Vai arī administratīvie izdevumi (kancelejas preces, komandējumi, sakaru izdevumi), kas projekta ieviešanas laikā rodas kapitālsabiedrībai ir attiecināmi?

Projektu pieteikuma veidlapas 5.2.punkts paredz izdevumu pozīciju „Office expenses”(Administratīvie izdevumi), kuros var ietvert izdevumus par kancelejas precēm un biroja tehniku, komandējuma izdevumus, bet attiecīgi tos pamatojot. Šajā izdevumu pozīcijā var paredzēt sakaru, komunikāciju izdevumus un komunālos maksājumus – bet šiem izdevumiem ir jābūt pamatotiem un proporcionāliem, piemēram, ja projektu īsteno tikai daļā no projekta iesniedzēja piederošās ēkas, tad komunālie maksājumi ir attiecināmi tikai par projektā izmantojamo platību, tāpat arī par sakaru un komunikāciju izdevumiem – attiecināmi ir tikai tie izdevumu, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu.

Vai apdrošināšanas izdevumi celtniecības un ierīkošanas laikā arī ir attiecināmi?

Atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi – izdevumiem” 3.3.punktam apdrošināšanas pakalpojumi var būt attiecināmi, ja tie ir tieši saistīti ar projektu un nepieciešami projekta īstenošanai.

Kā noformēt to izdevumu pamatojumu - iepirkumu, tāmes, aprēķinus?

Uz projekta iesniegšanas brīdi nav jābūt veiktai pilnai iepirkuma procedūrai, jo gala lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu var ilgt līdz gadam. Bet, lai pamatotu izdevumus ir nepieciešams veikt izdevumu aprēķinus, vai nu pamatojoties uz cenu aptaujām, vai cenu pētījumiem attiecīgajā nozarē, par attiecīgu darbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu. Pārskatāmības pēc var sadalīt cenu izpēti par katru tehniku, iekārtu vai pakalpojumu, bet var arī veikt vienu cenu aptauju, ja ir zināms, ka viens uzņēmums var piedāvāt visu nepieciešamo pakalpojumu kompleksu.

Vai visus šos rezultātus (dokumentus) pievienot pieteikuma 11.punktā latviešu valodā?

Šos konkrētos aprēķinus un pētījumus par izmaksām par projekta aktivitāšu īstenošanu ir pievienojami pieteikuma veidlapai obligātajam pielikumam „Detailed budget” (detalizēts budžets)
Norādām, ka pieteikuma veidlapas 11.punktā pievieno tikai dokumentus angļu valodā un tikai tos, kurus projekta iesniedzējs pats pēc savas izvēles ir sagatavojis, lai ar tiem iepazītos donorvalstis. Vienlaikus atbilstoši nolikuma 20.1.7.apakšpunktam projekta iesniedzējam tos dokumentus, ko viņš ir minējis un pievienojis kā pielikumus projekta iesnieguma veidlapas 11.punktā ir jāiesniedz arī latviešu valodā.

Kā noformēt plānotās būvniecības izmaksas? Detalizēta projekta vēl nav, ir tikai aptuvena informācija, ka bioreaktors maksātu „x” LVL, krātuve „y” LVL, laukuma sagatavošana un asfaltēšana „z” LVL utt. Vai arī šajā gadījumā jāveic cenu aptauja?

Projektā, plānojot arī būvniecības izmaksas, izdevumiem ir jābūt pamatotiem uz esošās situācijas izmaksām attiecīgajā nozarē un par pakalpojumu izmaksām (tas var būt gan cenu aptaujas veidā, gan, ja ir pieejama informācija par izmaksām šajā nozarē – ir bijusi pieredze – tad uz tās var balstīties). Vienlaikus atzīmējam, ka, ņemot vērā to, ka projekta apstiprināšanas gadījumā aktivitāšu faktiskā ieviešana var tikt uzsākta pēc gada no atklātā konkursa beigšanās, aprēķinot aktivitāšu izmaksas, ir iespējams ieplānot arī cenu pieaugumu, attiecīgi to pamatojot (Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes un līdzīga veida informācija). Protams arī šī informācija ir atspoguļojama veidlapas obligātajā pielikumā Detalizēts budžets.

Kādu prognozēt projekta ekonomiskās dzīvotspējas termiņu. Projektā ir gan būves, gan iekārtas. Iekārtu kalpošanas laiks ir apmēram 7 gadi, būvju 20-25 gadi. Vai tas nozīmē, ka jāprognozē iespējamie ienākumi/izdevumi visam maksimālajam periodam 25 gadiem? Tas ir praktiski neiespējami, jo ir liela neziņa, kāda būs energoresursu un realizācijas tarifu cenu dinamika tik garā periodā. Izdevumu apjomu varētu noteikt 7 gadu periodu griezumā (otru nozīmīgāko pamatlīdzekļu atjaunošana periods), kas ietekmētu finansējuma nepieciešamību un peļņas svārstības. Bet ieņēmumu un izdevumu attiecību saglabātu 2-3 optimālā darbības gada proporcijās, ar aptuvenu pieauguma likmi 2%

Vadlīniju „Ieņēmumus ģenerējošie projekti” 2.1.punkts nosaka, ka celtniecības darbiem ekonomiskā dzīvotspēja ir 30-40, iekārtām: 10-15 gadi, IT iekārtām: 3gadi. Jaukta tipa projektos (būvniecība un iekārtas), ekonomisko dzīvotspēju var noteikt, balstoties uz galvenās infrastruktūras dzīvotspēju. Kā arī ekonomisko dzīvotspēju var noteikt, ņemot vērā juridiska vai administratīva rakstura apsvērumus. Līdz ar to Jūsu aprakstītajā situācijā (būvniecība), ja var pamatot, kāpēc nav tik ilgā laika periodā (30-40 gadi) noteikt prognozējamos ienākumus (vai nu balstoties uz ekonomiskiem, juridiskiem un administratīviem apsvērumiem) projekta iesnieguma 5.5.punktā var atspoguļot īsāku laika periodu. Paskaidrojumus pievienojot kā pielikumu projekta iesnieguma veidlapai.

Atskaitāmā (diskontētā) virspeļņa pieteikuma tabulā 5.5 punktā tiek rēķināta automātiski. Standart Profit Margin automātiski ir definēts kā 5,88%. Vai šis skaitlis nav jāmaina, vai tas ir pareizs?

Norādām, ka projekta iesniedzējam arī projekta iesnieguma veidlapas 5.5.punktā ir jāaizpilda tikai gaiši zilie lauciņi. Turklāt pati veidlapa atsevišķos punktos (arī 5.5.punktā) ģenerē informāciju, kas parādās attiecīgi projekta iesniedzējam aizpildot gaiši zilos lauciņus. Veidlapas baltie lauciņi (ailes) nav maināmi vai aizpildāmi.

Vai Discounted Total Ekscess Profit aprēķinātā summa man ir jāatņem no pieteiktā granta apjoma, kas minēts punktā 5.3. Grant Applied for? Piemēram, 5.3. punktā piesakam grantu 400 000 Euro, kas ir 40% no kopējiem attiecināmiem izdevumiem. Diskontētā peļņa ir 200 000. Tātad Grants jāsamazina par 200 000 x 40% = 80 000, vai pareizi? Jeb punktā 5.3. uzreiz jāmin jau koriģētā Granta summa 320 000 EUR. Ja gadījumā ir pirmais variants, tad kur uzrādās tie 320 000 EUR. Un vēl, šajā gadījumā ir jākoriģē arī pašu finansējums, jo savādāk nesakritīs skaitļi. Lūdzu sniedziet skaidrojumu šai situācijai.

Ienākumus radoša projekta gadījumā, projekta iesniedzējs aizpilda tikai projekta iesnieguma veidlapas 5.5.punktu (zilos lauciņus). Attiecībā uz ienākumus radošiem projektiem EEZ finanšu instrumenta Noteikumu un procedūru 3.2.2.punktā ir noteikts, ka EEZ finanšu instrumentu komiteja (analoģiski Norvēģijas finanšu instrumenta gadījumā – Norvēģijas Ārlietu ministrija) var piešķirt granta apmēru, ņemot vērā projekta radīto virspeļņu, kas aprēķināta atbilstoši „Ienākumus ģenerējošo projektu vadlīnijām”. Līdz ar to mazāku granta apmēru nosaka donorvalstis, izvērtējot katru projektu atsevišķi.
Projekta iesniedzējam projekta veidlapā var prasīt maksimālo finansējumu no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, atkarībā no tā kāds ir projekta iesniedzēja finansējuma avots (nolikuma 4.1., 4.2. vai 4.3. gadījums – 60%, 85% vai 90%), tomēr ir jārēķinās, ka donorvalstis viņa projektam var piešķirt mazāku EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansējumu.

Vai uz saņemto atbalstu attiecas MK Noteikumi nr. 537 no 2004.06.15. Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā. Respektīvi, vai tie tiek ir uzskatāmi par Nākamo periodu ieņēmumiem un jānoraksta proporcionāli finansēto līdzekļu nolietojumam? Ja tā, vai tādā gadījumā tas nav jāiekļauj budžeta plāna un citos aprēķinos, jo ietekmē gan naudas plūsmu, gan peļņas rādītājus. Bet vai iespējamais atbalsts ir jāiekļauj arī peļņas plānā pieteikuma punktā 5.5. jeb tur jāatstāj tikai spēja radīt tiešos ienākumus?

Ņemot vērā to, ka uz projekta iesnieguma brīža nav zināms vai projekts tiks apstiprināts, tad šajā gadījumā nav attiecināmi MK 2004.gada 15.jūnija noteikumi nr.537

Ja pagasta pašvaldībai pašai nav kapacitātes vadīt vērienīgu infrastruktūras projektu, vai pastāv iespēja piesaistīt profesionālu projektu vadības uzņēmumu projekta realizēšanai?

Atklāto konkursu nolikumu 12.piunkts nosaka atbilstības kritērijus projekta iesniedzējam un partnerim, lai pretendētu uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansējumu.

12. Lai pretendētu uz finanšu instrumentu līdzfinansējumu, ir noteikti šādi atbilstības kritēriji:

12.1. projekta iesniedzējs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām un apliecina to ar parakstu;
12.2. projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu, ieviešanu un vadību, kā arī par projekta rezultātiem. Projekta iesniedzējs nedrīkst būt starpnieks;
12.3. projekta iesniedzējam un tā sadarbības partnerim ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu projekta finansējuma daļu, kā arī projekta ieviešanas nepārtrauktību;
12.4. projekta iesniedzējs un tā sadarbības partneris spēj nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo skaitu cilvēku, kuriem ir atbilstošas prasmes, zināšanas un pieredze;
12.5. iesniegtais projekts tiks īstenots sabiedrības interesēs.

Atbilstoši vadlīniju „Detalizēti atbilstības nosacījumi” 3.3.punktam, pie profesionāliem pakalpojumiem, kas ir attiecināmi, ir uzskatāmi – juridiskie pakalpojumi, notariālie izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar tehnisko un finanšu ekspertīzi, iepirkumu procedūru izstrādi, apdrošināšanu, grāmatvedību, auditu. Tādējādi tie ir tīti specifiski un kvalificēta rakstura pakalpojumi, kas varētu rasties projekta īstenošanas nodrošināšanai, bet tas neattiecas uz projekta vadības pilnīgu nodrošināšanu.

Ņemot vērā atklāta konkursa nolikumu 12.punktā notiektos atbilstības kritērijus un minēto vadlīniju 3.3.punktu ir iespējami divi varianti:
1)ja jūs projekta vadības uzņēmumu piesaista kā projekta partneri, attiecīgi norādot, ka šis partneris ir atbildīgs par projekta vadību un attiecīgi projektam pievienojot visus atklāt konkursa nolikumā minētos dokumentus, kas iesniedzami par projekta partneri;
2)jūs varat noalgot atsevišķi projekta vadītāju un grāmatvedi (ja tas ir nepieciešams) projekta īstenošanas nodrošināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā iepirkt profesionālos pakalpojumus, kas minēti vadlīniju 3.3.punktā.

Maksājumu vadlīnijās minēts, ka izdevumiem jāaptver vismaz 3 mēnešu periods. Vai tas nozīmē, ka daļēju apmaksu jau var dabūt projekta realizēšanas laikā? Piemēram, ja projekts ilgst 6 mēnešus, tad var plānot 2 maksājumus?

Atbilstoši Maksājumu vadlīniju 2.1.1.punktam periods, par kuru var tikt prasīti izdevumu atmaksa, ir noteikts trīs mēneši, t.i. ne biežāk kā 4 reizes gadā (katru ceturksni), bet projekta iesniedzējs var arī ieplānot garāku periodu, piemēram pusgadu.
Projekta ietvaros radušos attiecināmos izdevumus var atgūt projekta realizācijas laikā, iesniedzot projekta starpposma pārskatus (Project interim report) un noslēdzot projektu nobeiguma pārskatus.
Līdz ar to par projektu, kas ilgst 6 mēnešus var plānot divus izdevumu atmaksāšanas pieprasījumus.
Norādām, ka izdevumu atmaksāšanas pieprasīšanai ir jāveic atbilstoši „Saņēmējvalsts pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijām” noteiktajām atskaišu formām (pārskatiem) – projekta starpposma pārskats un projekta noslēguma pārskats.

Cik ātri pēc visu dokumentu iesniegšanas šo atbalstu varētu saņemt kontā?

Ņemot vērā to, ka galējo lēmumu par izdevumu atmaksāšanu pieņem donorvalstis, tad, ieplānojot dokumentu pārbaudi Latvijā un no donorvalstu puses, atmaksas periods varētu būt vismaz 3 mēneši.

Ja projekta iesniedzējs ir ministrijas padotībā esošā iestāde, kura pretendē uz valsts budžeta finansējumu 15% apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām, vai ministrija šajā gadījumā ir definēta kā finanšu partneris? Kādi dokumenti ir nepieciešami no ministrijas?

Ja projektu ir plānots finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, kurus plāno ministrija par savas padotības esošajām iestādēm, šajā gadījumā ministrija nav uzskatāma par „finanšu partneri”, bet par institūciju, kura ir gatava piešķirt finanšu līdzekļus padotības iestādei.
Projekta iesniegumam ir jāpievieno Nolikuma 20.1.6. minētā izziņa (izziņa no institūcijas, kas projekta apstiprināšanas gadījumā ir gatava piešķirt kredītresursus vai citus finanšu līdzekļus, ja tādus ir paredzēts piesaistīt projekta īstenošanai, izziņā norādot piešķiramā finansējuma apjomu).
Izziņā ministrija norāda, ka tā 100% apmērā ir gatava piešķirt finanšu līdzekļus projekta īstenošanai savā pakļautībā esošajai iestādei, ja projekts tiks apstiprināts. Saskaņā ar MK 2006.gada 28.marta noteikumu Nr. 238 6.punktu ministrija kā centrālā valsts iestāde ieplāno budžetā pakļautībā esošās iestādes kā individuālā projekta finansējuma saņēmēja realizējamā projekta finansējumu 100%. Realizējot projektu, padotības iestāde par 85% no projekta kopējā finansējuma iesniegs līdzekļu pieprasījumus, kas tiks tālāk virzīti uz Finanšu instrumentu biroju (Briselē). Pēc naudas saņemšanas no Briseles (85% no projekta summas), tas tiek ieskaitīts valsts budžeta ieņēmumos (un šo pozīciju savukārt plāno CFLA).

Par kādu finanšu apjomu ir nepieciešamas iesniegt kredītresursus piešķirošās institūcijas izziņu (Nolikuma 20.1.6.apakšpunkts)?

Kredītresursus piešķirošās institūcijas izziņā ir jāiesniedz kā minimums par:
1) projekta finansējuma daļu (15% - valsts budžeta līdzekļu; 40% - privāto līdzekļu; 10% NVO ieguldīto līdzekļu)
2) plus par finanšu līdzekļiem, vismaz pirmajam projekta ieviešanas pusgadam (jo pirmo finansējuma pieprasījumu iesniegs pēc 3 mēnešiem un to atgūs vēl pēc 3 mēnešiem) vai pat ilgākam periodam (ja pirmajā līdzekļu pieprasījumā atklājas kādas nepilnības un līdzekļu atmaksa aizkavējas par ilgāku laiku nekā 3 mēneši).
Ja projekts ilgst tikai gadu – lūgums iesniegt attiecīgo izziņu par visu projekta summu, kas paredzēta gadam.

Vai ministrijas padotībā esoša iestāde, kurai ir jāiesniedz garantijas vēstule angļu valodā, var to šādu garantijas vēstuli sagatavot un parakstīt pati pamatojoties uz izziņu par piešķirtajiem kredītresursiem?

Nolikuma 20.3.1.apakšpunktā minētajai garantijas vēstulei nav noteikta forma, tas ir nepieciešams kā garants donorvalstīm, ka projekta iesniedzējam ir pietiekošs finansējums projekta īstenošanai, jo nolikuma 2.pielikums Projekta iesniedzēja apliecinājums ir dokuments latviešu valodā, kas nepieciešams projektu vērtēšanai Latvijā, ka projekta iesniedzējs uzņemas konkrētas saistības.

Vai veidlapas 11.punktā norādītie dokumenti ir jāiesniedz gan latviski, gan angliski?

Projekta iesnieguma veidlapas 11.punktā minētie dokumenti ir pievienojami angļu valodā, tas izriet no tā ka veidlapa ir aizpildāma angļu valodā līdz ar to arī pielikumi ir pievienojami angļu valodā.
Vienlaikus atbilstoši nolikuma 20.1.7.apakšpunktam projekta iesniedzēja minētie pielikumi projekta iesnieguma veidlapas 11.punktā ir jāiesniedz arī latviešu valodā. Šāda prasība tika iestrādāta, jo nolikumu izstrādes procesā dažas ministrijas
Izteica lūgumu, ka, lai vieglāk un efektīvāk varētu izvērtēt projektus Latvijas līmenī būtu labi ja pietikuma veidlapas dokumenti tiktu pievienoti arī latviešu valodā.

Uz augšu